31/05/2026
Pārgājiens “Ejam kopā Dricānu takās” – Latgales pārgājienu dienas 2026
Sestdienas rītā, 30. maijā, devāmies pārgājienā “Ejam kopā Dricānu takās”. Diena solījās būt piepildīta ar jaunām atklāsmēm, skaistiem skatiem un sirsnīgām tikšanās reizēm. Nelielā, draudzīgā 25 dalībnieku pulciņā uzsākām ceļu no Dricānu draudzes mājas, lai iepazītu apkārtnes dabas, kultūras un cilvēku stāstus.🚶🌲🚶
Pirmie kilometri veda pa lauku ceļiem, meža celiņiem un klusām takām. Rīta gaiss bija svaigs, putni dziedāja, un sarunas starp pārgājiena dalībniekiem ritēja tikpat viegli kā mūsu soļi. Tuvojoties Taunagas ciemam, no ceļa pavērās īpaši skaists skats – majestātiskie vecie muižas vārti, kas visā savā krāšņumā slejās pret debesīm. Caur tiem bija redzama atjaunotā muiža, kas atgādināja par šīs vietas bagāto vēsturi un seno laiku stāstiem.🕍
Nogriežoties no lielceļa, turpinājām ceļu Strūžānu virzienā, kur mūs gaidīja mājražotāji “Cukurella”.🍭🧁🍰 Te saimnieki bija sarūpējuši gardu pārsteigumu – upeņu zefīru un pastilu degustāciju. Saimniece sirsnīgi dalījās savā pieredzes stāstā par to, kā radās ideja pievērsties kūku cepšanai un dažādu saldumu gatavošanai. Šis pieturas brīdis bija ne tikai garšīgs, bet arī iedvesmojošs.
Tālāk ceļš veda gar aplokiem, kuros lopiņi baudīja sulīgo pavasara zāli. 🐄🐂🐎Ieraugot mūs, tie ziņkārīgi pietuvojās žogam un kādu brīdi pat devās mums līdzi, it kā vēlētos kļūt par pārgājiena dalībniekiem. Kad aploks beidzās, mūsu ceļi šķīrās, un viņi atgriezās pie savām ikdienas gaitām.
Aiz nākamā līkuma skatienam atklājās Piļcenes baznīca – viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. ⛪️Šī vieta aicināja uz īsu apstāšanos un mierpilnu brīdi. Nedaudz atvilkuši elpu, turpinājām ceļu pa maršrutu, kas pēc dažiem kilometriem pārtapa šaurā meža taciņā. Par to, ka šeit reiz bijis ceļš, liecināja vien koki, kas rindojās gar malām, un pa kādam lielākam akmenim, kas glabāja atmiņas par aizgājušajiem laikiem.
Kad mežs palika aiz muguras, tālumā atkal parādījās mājas – zīme, ka esam atgriezušies cilvēku apdzīvotā vidē. Mūsu nākamā pietura bija radošā sēta “Leiceiši”. 🐎🦬Tur saimnieki ar humoru un patiesu atklātību stāstīja par savu dzīves ceļu – kā divi jauni pilsētnieki nolēma pārcelties uz laukiem, meklējot mieru un idilli, un kā realitāte izrādījās daudz izaicinošāka, bet vienlaikus arī piepildītāka, nekā sākotnēji šķitis. Viņu stāsts bija dzīvs apliecinājums tam, ka sapņi piepildās tikai tad, ja netrūkst drosmes, darba un neatlaidības.✨️ Novēlējām saimniekiem daudz spēka un jaunu ideju nākotnei. Pirms došanās tālāk vēl pabarojām saimniecības lopiņus.🦬
Diena jau bija krietni ieskrējusies, un pamazām tuvojās finišs. Tālumā arvien skaidrāk iezīmējās Dricānu baznīcas tornis🕌 – kā ceļazīme, kas aicina mājup. Iegājām apskatīt baznīcu, izbaudot tās mierīgo atmosfēru, un pēc tam atgriezāmies draudzes mājā. Tur mūs sagaidīja Diāna, kura aizraujoši pastāstīja par Dricānu draudzes vēsturi un cilvēkiem, kas šo vietu veidojuši gadu gaitā.
Kopumā šajā dienā tika noieti 25 kilometri. Finišā mūs sagaidīja silta un garda zupa🍜, kas pēc garā ceļa šķita īpaši garšīga. Taču vēl svarīgāk par noietajiem kilometriem bija kopā pavadītais laiks, satiktie cilvēki, dzirdētie stāsti un piedzīvotie mirkļi.🥰
Paldies ikvienam pārgājiena dalībniekam par labo noskaņojumu, draudzīgajām sarunām un kopā radīto īpašo atmosfēru. Šī diena vēlreiz apliecināja, ka ceļš kļūst vērtīgāks tad, ja tajā dodamies kopā. Latgales skaistums slēpjas ne tikai tās dabā un kultūrvēsturē, bet arī cilvēkos, kuri ar sirds siltumu atver durvis, dalās savos stāstos un padara katru satikšanos par īpašu notikumu. Lai šīs dienas atmiņas vēl ilgi silda un iedvesmo nākamajiem piedzīvojumiem! 🌼🌿🌸
