Līga Untule - ķermenis, apziņa, dvēsele

Līga Untule - ķermenis, apziņa, dvēsele Meditāciju grupas · Individuālie seansi · Regresija & somatika

Vai esi kādreiz jutusies tā, it kā tavā dzīvē viss ir "normāli" – tev ir darbs, attiecības, plāni – bet ķermenī mīt nepā...
11/06/2026

Vai esi kādreiz jutusies tā, it kā tavā dzīvē viss ir "normāli" – tev ir darbs, attiecības, plāni – bet ķermenī mīt nepārejoša trauksme vai sajūta, ka "kaut kas nav droši"?

Daudzas manas klientes nāk ar šādu jautājumu. Mēs cenšamies to izskaidrot ar prātu: "Vīrs ir labs," "Finanses ir kārtībā." Bet ķermenis turpina sūtīt signālus – krampji kājās, hiperaktīvs prāts, nemiers vēderā.

Lielākais mīts, ko esam pieņēmuši par patiesību: "Ja es to jūtu savā ķermenī, tātad tas pieder man."

Patiesība ir tāda, ka mūsu ķermenis ir kā "dzimtas vēstures arhīvs".

Mēs bieži vien nesam savas mātes, omītes un pat tālāku dzimtas sieviešu nervu sistēmas nospiedumus. Ja tava mamma dzīvoja pastāvīgā trauksmē par tavu drošību, tava nervu sistēma to "iemācījās" kā vienīgo veidu, kā būt modrai.

Tas nav tavs "defekts". Tas ir ķermeniski mantots izdzīvošanas mehānisms.

Kad tu jūti trauksmi, kas "neizskaidrojami" uzrodas pat tad, kad apkārt viss ir labi - tā visbiežāk ir atbalss no laika, kad tu vēl nebiji piedzimusi. Tā ir enerģija, kas tev ir "iedota", nevis tevis pašas radīta.

Kur sākas atbrīvošanās?
Tajā mirklī, kad tu pārstāj ticēt, ka šī trauksme esi TU, un sāc to redzēt kā programmu, ko var pārrakstīt.

Mēs nevaram izdomāt mieru ar prātu, ja ķermenis vēl joprojām "skrien" mammas bailēs. Mums ir jādodas ķermenī, lai to atbrīvotu caur somatisku atmodu.

Es palīdzu sievietēm atgriezties savā patiesajā spēkā, atšķetinot šos dzimtas mantotos trauksmes sargus, lai tu beidzot varētu dzīvot pati savu dzīvi - nevis senu baiļu atbalsi.

✨ Manā 16 nedēļu somatiskās transformācijas programmā "Iekšējā atmoda" mēs nevis analizējam pagātni, bet gan fiziski atbrīvojam nervu sistēmu no svešām programmām.

Ja jūti, ka ir laiks beigt nest to, kas tev nepieder un veidot spēcīgu iekšējo pamatu, visas detaļas par programmu un pieteikšanos atrodamas spiežot uz saiti: https://go.ligauntule.lv/iekseja-atmoda

Vairākas sievietes, ar kurām es strādāju, nāk pie manis ar vienu konkrētu vēlmi: Vēlos beidzot izveidot partnerattiecība...
10/06/2026

Vairākas sievietes, ar kurām es strādāju, nāk pie manis ar vienu konkrētu vēlmi: Vēlos beidzot izveidot partnerattiecības savā dzīvē.

Taču manā praksē, strādājot gan ar regresijām, gan somatisko terapiju, es esmu novērojusi kādu būtisku likumsakarību. Kārtējā sesijā ar kādu no manām klientēm mēs nonācām līdz atziņai, kas visu salika pa plauktiņiem.

Mēs gribam partnerattiecības, bet bieži vien mūsu nervu sistēma vēl nav "mājas", kurās mēs pašas justos droši.

Vakar mēs strādājām ar ķermeņa sajūtām. Kliente atpazina senu iekšēju dinamiku - bērnu, kas skrien pa apli, meklējot drošību, kuru agrā bērnībā nesaņēma no vecākiem / primārajiem aprūpētājiem.

Kamēr iekšējā regulācija nav stabilizējusies, ķermenim ir grūti spert soli pretī partnerattiecībām, jo tas joprojām sargā sevi no tuvības, ko uztver kā nedrošu. Tā vietā, lai steigtos, mēs vispirms fokusējamies uz pamatu būvēšanu, lai partnerattiecības vēlāk varētu ienākt kā dabisks un drošs process.

Pamati rodas brīdī, kad mēs iemācāmies sev dot to atbalstu, klātbūtni un mīlestību, ko bērnībā nesaņēmām. Tas ir darbs, ko mēs darām manā 16 nedēļu programmā „Iekšējā atmoda”.

Oficiālo programmas atklāšanu un lielo startu plānoju 1. jūlijā, taču, redzot, cik aktuāli tas ir tieši tagad, esmu atvērusi iespēju pievienoties agrāk. Tās dāmas, kuras jūt aicinājumu sākt savu transformāciju nekavējoties, ir laipni aicinātas iekāpt procesā jau šonedēļ - saturu vari sākt apgūt jau tagad, negaidot jūliju.

Pieteikšanās šai agrajai uzņemšanai ir atvērta tikai līdz šīs nedēļas svētdienai, 14. jūnija pusnaktij. Pēc tam pieteikšanās uz šo grupu tiks slēgta.

Ja jūti, ka šis ir tas brīdis, kad beidzot vairs negribi atlikt sevi uz vēlāku laiku, spied uz saites, lai uzzinātu detaļas un pievienotos. Sāksim transformāciju jau tagad."

https://go.ligauntule.lv/iekseja-atmoda

Esmu pabijusi gan mācībās, kur māca strādāt “mentālajā” līmenī - jeb kā tautā saka, vienkārši “parunāties”, gan mācībās,...
11/05/2026

Esmu pabijusi gan mācībās, kur māca strādāt “mentālajā” līmenī - jeb kā tautā saka, vienkārši “parunāties”, gan mācībās, kur māca klausīties ķermenī un tajā, ko tas stāsta.

Un es redzu abas puses.
Vienus, kuri vēl neizprot, cik ļoti domas, emocijas un neizrunātais ietekmē ķermeni.
Un otrus, kuri, strādājot ar ķermeni, sāk uzskatīt, ka “parunāšanās” neko nedod.

Bet savā praksē esmu piedzīvojusi ko citu.

Ir bijis, ka cilvēks atnāk uz regresijas sesiju - it kā “mentālu” darbu, bet sesijas laikā ķermenis sāk runāt daudz skaļāk par vārdiem. Un tad mēs pārejam darbā ar ķermeni.

Un ir bijis arī pretēji.
Cilvēks atnāk uz ķermenisko sesiju, bet ķermenis klusē. Nevis tāpēc, ka tur nekā nav, bet tāpēc, ka tas tur kaut ko ļoti dziļu. Un progress kļūst iespējams tikai tad, kad sākam “parunāties”.

Jo parunāšanās nav tikai vārdi.
Tas ir tilts.

Tas ir kakls starp galvu un pārējo ķermeni.
Starp apziņu un zemapziņu.
Starp to, ko tu saproti, un to, ko tu patiesībā nes sevī.

Tāpēc nenovērtē par zemu “parunāšanos”.

Patiesībā tie, kuri visvairāk vēlas kaut ko atdalīt vai noliegt, bieži vien ir tie, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams.
Jo vēlme noliegt vai atdalīt kādu pieeju ļoti bieži ir vēlme noliegt un atdalīt kādu daļu SEVĪ.






Ir lietas, par kurām mēs reti aizdomājamies - katram no mums ir savs emocionālais starta kapitāls dzīvē.Cik droši, mīlēt...
06/05/2026

Ir lietas, par kurām mēs reti aizdomājamies - katram no mums ir savs emocionālais starta kapitāls dzīvē.

Cik droši, mīlēti un atbalstīti mēs jutāmies bērnībā, tieši ietekmē to, kā mēs jūtamies šodien - attiecībās, darbā, ikdienā.

Cik brīvi mēs spējam atvērties.
Cik droši jūtamies sevī.
Cik stabilu pamatu jūtam zem kājām.

Un, ja tev šī sajūta nav bijusi…
tas nenozīmē, ka tev tā nepienākas.

Drošību un iekšējo atbalstu ir iespējams izaudzēt sevī.
Lēnām. Soli pa solim. Caur pieredzi.

Jā - tas prasa laiku.
Jā - tas prasa drosmi.

Bet tas ir tā vērts.

To es saku ne tikai kā speciāliste,
bet kā cilvēks, kurš pats ir gājis šo ceļu -
un redzējis, kā tas maina arī citu dzīves. 🤍

Ja sajuti šo sevī - sāc ar bezmaksas diagnosticējošo meditāciju: https://go.ligauntule.lv/bezmaksas-diagnostika

Tur tu vari sākt veidot drošāku kontaktu ar tām savām daļām, kas līdz šim nav jutušās pietiekami atbalstītas. ✨

Mums katram ir savas stiprās puses.Kādam tas ir prāts - analītika, struktūra, saprašana.Kādam tas ir ķermenis - sajūtas,...
05/05/2026

Mums katram ir savas stiprās puses.

Kādam tas ir prāts - analītika, struktūra, saprašana.
Kādam tas ir ķermenis - sajūtas, klātbūtne, intuīcija.

Un bieži mēs turpinām attīstīt tieši to,
kas mums jau sanāk vislabāk.

Bet te ir viena nianse - līdzsvars dzīvē nerodas no stiprākās puses pastiprināšanas.

Tas rodas tad, kad mēs sākam pievērsties arī tai daļai, kura mūsos ir atstāta novārtā.

Jo dažreiz…
palikšana savā “stiprumā” patiesībā ir ļoti smalka bēgšana.

Bēgšana no tās daļas, kas šobrīd jūtas tukša, haotiska vai sastingusi.

Un tieši tur ir tavs nākamais izaugsmes punkts.

Nevis kļūt vēl labākai tajā, ko tu jau zini -
bet atgriezties pie tās daļas, kuru esi atstājusi.

Tur sākas īstais līdzsvars. ✨

Ja sajuti šo sevī - sāc ar bezmaksas diagnosticējošo meditāciju: https://go.ligauntule.lv/bezmaksas-diagnostika

Tur tu vari sākt iepazīt to daļu, kuru esi atstājusi. ✨

Iekšējais darbs nav tas, ko tu domā.Iekšējais darbs regresīvajā jeb transa meditācijā ir darbs ar nervu sistēmu un neapz...
07/04/2026

Iekšējais darbs nav tas, ko tu domā.

Iekšējais darbs regresīvajā jeb transa meditācijā ir darbs ar nervu sistēmu un neapzinātiem reakciju modeļiem - nevis ar domām.

Lielākā daļa cilvēku gadiem ilgi saprot sevi. Analizē. Meklē atbildes. Lasa. Klausās.

Bet dzīvē… nekas būtiski nemainās.

Kāpēc?

Jo saprašana pati par sevi neko nemaina.

Iekšējais darbs sākas tur, kur beidzas analīze.

Tas izskatās šādi:
▪️palikt kontaktā, kad gribas aizvērties vai aiziet prom,
▪️pamanīt pretestību, nevis no tās aiziet,
▪️izturēt sajūtu, nevis to analizēt vai apspiest,
▪️ieraudzīt savu automātisko reakciju.

Tas ir darbs.

Jo tas prasa enerģiju. Klātbūtni. Godīgumu pret sevi.
Nevis automātisku reakciju.

Tu vari 30 gadus saprast, kā strādā muskulis.
Bet tas nenozīmē, ka muskulis kļūs stiprāks.

Stiprums rodas tikai tad, kad tu viņu reāli noslogo.

Meditācijā notiek tas pats.

Tu nevis domā par sevi - Tu esi klātesoša savās reakcijās, kamēr tās notiek.

Un bieži tieši tajos brīžos, kad:
▪️“man nesanāk”
▪️“es gribu pārtraukt”
▪️“es neko neredzu”

tur sākas īstais darbs.

Ja tu saproti jau gadiem, bet tava dzīve nemainās - tad problēma nav saprašanā.

Tā ir reakcijās.

Un meditācija strādā tieši tur, kur saprašana netiek klāt.

Jautājums nav, vai tu to saproti.

Jautājums ir - Vai tu esi gatava tajā palikt?

✅Ja tu atpazini sevi šajā - sāc ar manu bezmaksas diagnosticējošo meditāciju. go.ligauntule.lv/bezmaksas-diagnostika

✅Un, ja jūti, ka esi gatava iet dziļāk par saprašanu - pievienojies transa meditāciju grupai. https://www.ligauntule.lv/meditaciju-cikli/

Kāda dalībniece pēc meditācijas rakstīja:“Sajutu arī asteskaulu. Domās – deformētā daļa kā liekā. Kad sapratu, ka deform...
09/02/2026

Kāda dalībniece pēc meditācijas rakstīja:

“Sajutu arī asteskaulu. Domās – deformētā daļa kā liekā. Kad sapratu, ka deformēto nevar atmest, tā ir mana daļa, tad vizuāli ar gaismu dziedināju līdz tā iztaisnojās.”

Asteskauls ķermenī simbolizē pamatdrošību un identitāti.

Tas ir mūsu “pamats”, uz kura balstās visa sistēma.

Asteskauls ir saistīts ar:
▪️ dzīvības instinktu
▪️ piederību dzimtai
▪️ tiesībām būt
▪️ sajūtu “man šeit ir vieta”

Kāpēc meditācijā redz deformētu daļu?

Deformācija ļoti bieži NAV par fizisku problēmu. Tā ir iekšēja pieredze, kas kādreiz tika uztverta kā “lieka”, “nepareiza” vai “traucējoša”.

👉 Bērnībā.
👉 Attiecībās.
👉 Dzimtas sistēmā.

Tā ir daļa, kuru prāts mēģināja:
– apspiest
– noliegt
– izstumt
– pielāgot

Tāpēc tā parādās kā “lieka”, “deformēta” vai “nevajadzīga”.

Kāpēc to nevar atmest?

Un te ir pats svarīgākais punkts.

Tāpēc, ka tā esi TU.
Nevis kļūda. Nevis defekts.
Bet tava pieredze, tava vēsture, tava sakne.

Kad mēs mēģinām šo daļu “izmest”, ķermenis saspringst vēl vairāk.

Savukārt kad mēs to pieņemam, notiek pretējais.

👉 Struktūra sāk mainīties pati.

Nevis ar spēku.
Bet ar klātbūtni.

Kas notiek, kad tu dziedini, nevis atgrūd?

Dalībnieces pieredzē:
✨ deformācija sāka iztaisnoties
✨ parādījās gaisma
✨ ķermenis atguva balstu

Tas ir ļoti dabisks process:
Kad dvēsele saka – “tu drīksti būt”,
ķermenis beidzot “var atslābt”.

Tas ir process sievietēm, kuras ir gatavas atbrīvoties no iekšējiem konfliktiem, lai spertu nākamo soli pretī dzīvei, pa...
29/01/2026

Tas ir process sievietēm, kuras ir gatavas atbrīvoties no iekšējiem konfliktiem, lai spertu nākamo soli pretī dzīvei, par kuru viņu sirds patiesi priecājas.

Ja jūti, ka šis teksts runā ar tevi - 2.02 sākas 3 mēnešu transa meditāciju cikls
“Iekšējā atmoda”.

Ja jūti, ka šis rezonē, detalizētāka informācija par 3 mēnešu ciklu “Iekšējā atmoda” atradīsi šeit - https://www.ligauntule.lv/meditaciju-cikli/

Dzīves materializācija neienāk tur, kur ķermenis vēl dzīvo pagātnē.Materializācija nevar notikt, kamēr sievietes iekšējā...
27/01/2026

Dzīves materializācija neienāk tur, kur ķermenis vēl dzīvo pagātnē.

Materializācija nevar notikt, kamēr sievietes iekšējā sistēma vēl:
▪️nes pagātnes struktūras,
▪️dzīvo no pienākuma, nevis klātbūtnes,
▪️intuitīvi tur to, kas sen vairs nav jānes,

Dzīve nevar pilnībā ieplūst tagadnē. Un dzīve to ļoti precīzi respektē.

Tā neienāk tur, kur tai vēl nav vietas.
Nevis kā sods. Bet dēļ līdzsvara.

Materializācija nav par to, ko tu gribi.
Tā ir par to, "no kurienes tu dzīvo".

Dzīvojot no apzinātas vai neapzinātas bērna pozīcijas - dzīve nāk ar nosacījumiem.
▪️No gaidīšanas — ar kavēšanos.
▪️No pienākuma — ar smagumu.

Bet no pieaugušas sievietes vietas
dzīve sāk kustēties pati.

Ko nozīmē ieņemt savu pieaugušās vietu?

Tas nenozīmē kļūt “stiprai” vai “visu varošai”.
Tas nozīmē:
▪️atlaist vecās iekšējās saites,
▪️iziet no lomām, kas vairs nav aktuālas,
▪️nostāties savā vietā bez vainas sajūtas,
▪️izveidot atbalstu sevī, nevis meklēt to ārpusē.

Kad tas notiek, dzīve sāk virzīties vēlamajā virzienā. Nevis tāpēc, ka tu to kontrolē, bet tāpēc, ka tu pati vairs tai netraucē.

Kāpēc ar domāšanu nepietiek?

Daudzas sievietes mēģina materializēt caur:
▪️prātu,
▪️analīzi,
▪️vizualizācijām,
▪️pareizām domām.

Taču materializācija nav mentāls process.
Tā ir ķermeņa un sistēmas gatavība.

Ja ķermenis vēl dzīvo pagātnes režīmā, nākotne nevar tajā ieiet.

Ja jūti, ka kaut kas Tevī rezonē, tas nozīmē – tava iekšējā
sistēma jau ir gatava kustībai.

Šī ir pēdējā iespēja noklausīties bezmaksas meditāciju, kas palīdz iziet no bērna/pienākuma pozīcijas un ieņemt savu pieaugušās sievietes vietu ķermenī.

Pēc meditācijas saņemsi arī individuālu analīzi – par to, kur tieši tava sistēma vēl turas pagātnē un kas šobrīd traucē dzīvei pilnībā ieplūst tagadnē.

Saite uz meditāciju šeit - https://preview.mailerlite.io/preview/1791927/sites/166231780847781832/dk3BSh

Durvis ir atvērtas vēl tikai īsu brīdi.

Ir sievietes, kuras ļoti labi zin, kas ir resursi. Viņas prot radīt sev drošību, telpu, plašumu, skaidrību. Viņas prot d...
25/01/2026

Ir sievietes, kuras ļoti labi zin, kas ir resursi. Viņas prot radīt sev drošību, telpu, plašumu, skaidrību. Viņas prot domāt, analizēt, strukturēt, būt spēcīgas. Bieži – arī ļoti veiksmīgas savā profesionālajā dzīvē. No malas skatoties, šķiet: viss ir kārtībā.

Un tomēr – meditācijās viņas aizmieg.
Ne tāpēc, ka būtu nogurušas. Ne tāpēc, ka meditācija “nestrādātu”. Bet tāpēc, ka zem visa šī resursa slāņa ir kaut kas, ar ko sastapties ir pārāk biedējoši.

Kas ir paslēpšanās resursā?

Parasti mēs runājam par paslēpšanos sāpēs, traumās, disociācijā. Taču pastāv arī cita, daudz smalkāka stratēģija – paslēpšanās resursā.

Tas notiek tad, kad:
▪️prāts kļūst par galveno atbalstu,
▪️resursi tiek izmantoti nevis integrācijai, bet lai izvairītos,
▪️gaisma tiek izmantota, lai neskatītos tumsā.

Resurss šeit nav neīsts. Tas ir īsts, spēcīgs un pat glābis dzīvību. Taču kādā brīdī tas kļūst par patvērumu, aiz kura var nejust.

Bērna pieredze, kas iemāca dzīvot galvā.

Daudzu sieviešu stāsts sākas bērnībā.

Situācijās, kurās bērns tiek pakļauts pieaugušo pasaules robežu pārkāpumiem – emocionāliem, fiziskiem vai seksuāliem – bērnam nav rīku, lai tos izprastu vai apstrādātu.

Bērns nezina:
▪️vai drīkst raudāt,
▪️vai drīkst bļaut,
▪️vai drīkst aiziet,
▪️vai labāk kļūt neredzamam.

Un tad notiek izvēle, kas nav apzināta, bet eksistenciāla: "Es pāriešu galvā. Tur ir drošāk."

Prāts kļūst par kāpām, aiz kurām paslēpties. Resurss kā kāpas.

Resurss bieži izskatās kā plaša, brīva telpa. Tur ir gaiss. Tur ir miers. Tur ir vieta, kur neviens neaiztiek.

Un tieši tāpēc tas ir tik vilinošs.

Taču jautājums nav – vai resurss ir labs. Jautājums ir – no kā mēs tajā slēpjamies?

Ja resurss tiek izmantots, lai nekad neatgrieztos pie sajūtām, kurās reiz bija bezpalīdzība, kauns, apjukums vai bailes, tad tas kļūst par vēl vienu aizsardzības mehānismu.

Ļoti skaistu. Ļoti sociāli pieņemamu. Bet joprojām – aizsardzību.

Kāpēc meditācijā notiek aizmigšana?
Aizmigšana bieži ir robeža.

Robeža starp:
▪️jā – es gribu iet dziļāk,
▪️nē – es neesmu gatava sastapties ar to, kas tur ir.

Ķermenis izvēlas miegu kā drošāko variantu. Nevis tāpēc, ka sieviete nevēlas augt. Bet tāpēc, ka viņa pārāk labi zina, kas reiz notika, kad robežu nebija.

Kad prāts ir izcils instruments, bet slikts mājoklis.

Paslēpšanās resursā bieži rada sievietes, kuras:
▪️ir ļoti spējīgas,
▪️dziļas domātājas,
▪️intuitīvas, bet kontrolētas,
▪️garīgi attīstītas, bet maz jušanā.

Prāts šeit ir varonis. Taču dzīve, kas tiek dzīvota tikai prātā, agrāk vai vēlāk kļūst plakana.

Jušana paliek aiz durvīm. Patiesie cēloņi – miglā.

Ceļš nav resurss vai trauma. Ceļš ir attiecības.

Dziedināšana nenozīmē mest prom resursus. Un tā nenozīmē mesties traumā bez atbalsta.

Ceļš ir attiecības:
▪️starp prātu un ķermeni,
▪️starp gaismu un tumsu,
▪️starp pieaugušo sievieti un bērnu, kurš reiz nezināja, ko darīt.

Kad resurss vairs nav patvērums, bet atbalsts, ķermenis sāk palikt klātesošs.

Un tad – meditācijā vairs nav jāaizmieg. Var vienkārši būt.

Noslēgumā.
Paslēpšanās resursā nav kļūda. Tā ir inteliģenta izdzīvošanas stratēģija.
Taču sievietes ceļā pienāk brīdis, kad šis resurss vairs nekalpo dzīvībai, bet tikai drošībai.

Un tad dvēsele sāk klusi čukstēt:
“Es gribu just. Pa īstam.”

Ja šis teksts rezonē, iespējams, arī tev kāpas reiz bija drošāka vieta, kur būt.
Vieta, no kuras varēja skatīties, bet ne piedalīties. Domāt, bet nejust.

Paslēpšanās resursā bieži sākas tur, kur nav bijusi iespēja justies droši savā ķermenī.
Tāpēc es aicinu tevi uz bezmaksas vadītu meditāciju “Nabas saites pārgriešana”, kur mēs maigi atgriezīsim robežas –
starp tevi un citiem, starp bērna pieredzi un pieaugušas sievietes klātbūtni.

Ne ar spēku, bet ar apzinātu klātbūtni.

Pievienoties meditācijai vari šeit:
https://preview.mailerlite.io/preview/1791927/sites/166231780847781832/dk3BSh

Address

Liepaja
LV-3414

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Līga Untule - ķermenis, apziņa, dvēsele posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to Līga Untule - ķermenis, apziņa, dvēsele:

Share