04/08/2026
Kad kustas ķermenis, atpūšas prāts jeb fiziskās aktivitātes emocionālajai labsajūtai!
Ikdienā par fiziskajām aktivitātēm bieži domājam kā par veidu, kā uzlabot fizisko formu, stiprināt muskuļus vai uzturēt veselīgu ķermeņa svaru. Taču kustības sniegtais ieguvums ir daudz plašāks. Tā palīdz ne tikai ķermenim, bet arī prātam - mazina ikdienas spriedzi, palīdz sakārtot domas un atgūt emocionālo līdzsvaru.
Arī mana darba ikdiena lielākoties pa iet birojā pie datora. Ilgstoša sēdēšana, koncentrēšanās un nepārtraukta informācijas plūsma dienas beigās rada gan fizisku, gan garīgu nogurumu. Tieši tāpēc kustība man ir kļuvusi par būtisku ikdienas labsajūtas sastāvdaļu.
Kustība palīdz pārslēgties. Pēc vairākām stundām pie datora var just saspringumu plecos, mugurā un kaklā, bet vienlaikus arī grūtības atslēgties no darba domām. Šādos brīžos es cenšos ieklausīties savā ķermenī. Kad jūtu nogurumu vai saspringumu, izstaipos un veicu dažas vienkāršas kustības. Pat īsa izkustēšanās palīdz atgūt možumu un turpināt darbu ar lielāku enerģiju.
Kustība man palīdz arī novilkt robežu starp darba laiku un atpūtu. Pēc aktīvas nodarbības domas kļūst mierīgākas, ikdienas rūpes vairs nešķiet tik nomācošas un ir vieglāk pievērsties atpūtai.
Nav nepieciešams vienmēr veikt garu vai sarežģītu treniņu. Dažkārt pietiek piecelties no darba galda, izstaipīties, nedaudz pastaigāt vai uz dažām minūtēm novērst skatienu no ekrāna. Arī šādi nelieli pārtraukumi palīdz gan ķermenim, gan prātam.
Fiziskie treniņi un joga man ir kā daļa no ikdienas. Katru nedēļu dodos uz fiziskajiem treniņiem. Tie palīdz izkustēties pēc ilgstoši sēdošas darba nedēļas, stiprināt ķermeni un vienlaikus atbrīvoties no uzkrātās spriedzes. Pēc treniņa bieži vien ir ne tikai patīkams fizisks nogurums, bet arī viegluma un gandarījuma sajūta.
Savukārt joga man palīdz palēnināt ikdienas tempu, pievērst uzmanību elpošanai un sajust savu ķermeni. Jogas laikā uzmanība tiek novirzīta no ikdienas uzdevumiem un domām uz konkrēto kustību un pašreizējo brīdi. Tas ļauj prātam atpūsties no nepārtrauktās plānošanas un informācijas apstrādes.
Manuprāt, fiziskie treniņi un joga ļoti labi papildina viens otru. Treniņi dod enerģiju un stiprina ķermeni, savukārt joga palīdz atgūt mieru, lokanību un līdzsvaru. Svarīgākais ir atrast tādas aktivitātes, pēc kurām pašam ir labāka pašsajūta.
Peldēšana savukārt mans ātrais enerģijas avots. Peldēšana ir aktivitāte, ko cenšos iekļaut savā ikdienā vasaras mēnešos, darba dienās dodos peldēt vakaros, bet brīvdienās tam atrodu laiku dienas gaitā. Man peldēšana ir īpaša ar to, ka pat salīdzinoši īsā laikā tā palīdz atgūt enerģiju un mazina dienas laikā uzkrāto nogurumu. Ar fiziskajiem treniņiem ir nedaudz citādāk, tiem parasti nepieciešams vairāk laika, savukārt pēc peldēšanas jau īsā laikā jūtos možāka un emocionāli atspirgusi.
Manuprāt, katram ir svarīgi atrast tieši to kustību veidu, kas sagādā vislielāko prieku un gandarījumu. Vienam tā būs peldēšana, citam pastaiga, skriešana, vingrošana vai kāda cita aktivitāte. Ja kustība patīk, ir daudz vieglāk to turpināt regulāri un uztvert nevis kā pienākumu, bet gan kā patīkamu ikdienas sastāvdaļu.
Turklāt aktīvam dzīvesveidam ne vienmēr nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi. Daudzas iespējas mums ir pieejamas bez maksas, varam iet, skriet, peldēt piemērotās peldvietās vai vingrot uz brīvdabas trenažieriem. Sportošana nenozīmē, ka obligāti vajadzīgs dārgs sporta tērps vai privātais treneris. Ir iespējams iesaistīties arī kopīgās nodarbībās un aktīvās kopienās, kur cilvēki cits citu iedrošina, dalās pieredzē un palīdz saglabāt motivāciju.
Vairāk kustības ikdienas gaitās arī palīdzēs kļūt aktīvākam. Fiziskajām aktivitātēm ne vienmēr jānotiek sporta zālē vai organizētā nodarbībā. Kad tas ir iespējams, uz darbu dodos kājām. Pastaiga palīdz izkustēties jau dienas sākumā, ieelpot svaigu gaisu un mierīgāk sagatavoties gaidāmajiem pienākumiem.
Savukārt ceļš mājup ļauj pakāpen*ski pārslēgties no darba uz personīgo laiku. Ejot var sakārtot domas, atskatīties uz aizvadīto dienu un mazināt spriedzi, kas uzkrājusies darba laikā.
Tieši šādas nelielas izvēles palīdz kustību dabiski iekļaut ikdienā. Ne vienmēr ir nepieciešams atrast papildu stundu sportam. Dažkārt var izvēlēties iet kājām, izmantot kāpnes, izkustēties darba pārtraukumā vai vakarā veikt dažus stiepšanās vingrinājumus.
Nav jāsasniedz sportiski rekordi. Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki izvairās no fiziskajām aktivitātēm, ir priekšstats, ka sportošanai jābūt ļoti intensīvai un vērstai uz konkrētu rezultātu. Taču kustībai nav vienmēr jābūt sacensībai ar citiem vai pašam ar sevi.
Emocionālajai labsajūtai svarīgs ir ne tikai noietais attālums, treniņa ilgums vai izpildīto vingrojumu skaits, bet arī tas, kā kustības laikā un pēc tās jūtamies. Vienā dienā tā var būt intensīvāka nodarbība, citā joga, mierīga pastaiga vai daži stiepšanās vingrinājumi.
Es uzskatu, ka katram jāatrod tāda aktivitāte, kas rada prieku un atbilst viņa iespējām. Vienam tā būs skriešana, citam dejošana, peldēšana, nūjošana, pastaiga ar suni vai darbs dārzā. Nav viena pareizā kustību veida, kas būtu piemērots visiem.
Laiks sev nav zaudēts laiks! Reizēm var šķist, ka pastaigai, treniņam vai vingrošanai nav laika, jo vispirms jāpaveic visi darbi. Tomēr kustībai atvēlētais laiks nav zaudēts. Tā ir rūpes par sevi, kas palīdz pēc tam atgriezties pie pienākumiem ar lielāku enerģiju, skaidrākām domām un mierīgāku prātu.
Svarīgi ir arī negaidīt brīdi, kad jutīsimies pilnībā motivēti. Dažkārt tieši pirmais solis - piecelties no krēsla, uzvilkt sporta apavus vai iziet ārā ir visgrūtākais. Taču pēc izkustēšanās parasti rodas gandarījums, ka esam sev šo laiku devuši.
Man kustība nav tikai veids, kā uzturēt fizisko formu. Tā ir iespēja atgūt līdzsvaru, samazināt ikdienas spriedzi un parūpēties par savu emocionālo labsajūtu.
Sākt ar nelielām pārmaiņām. Cilvēkiem, kuri vēlas vairāk kustēties, es ieteiktu nesākt ar pārāk lieliem mērķiem. Nav nepieciešams uzreiz plānot intensīvu treniņu katru dienu. Var sākt ar īsu pastaigu, dažiem stiepšanās vingrinājumiem, izkustēšanos darba pārtraukumā vai došanos kājām tur, kur iepriekš izmantots transports.
Svarīgākais ir atrast tādu kustību veidu, kuru iespējams turpināt ilgtermiņā. Regulāra un patīkama aktivitāte sniegs vairāk nekā ļoti intensīvs treniņš, kas tiek veikts tikai dažas reizes un pēc tam pamests.
Kustība nevar atrisināt visas dzīves grūtības, tomēr tā var būt nozīmīgs atbalsts emocionālās labsajūtas uzturēšanā. Tā dod iespēju uz brīdi apstāties, ieklausīties sevī un sajust, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams.
Dažreiz tieši vienkāršākās lietas kā pastaiga uz darbu, daži stiepšanās vingrinājumi vai regulāras peldes, jogas nodarbība palīdz atgūt mieru un enerģiju. Kad kustas ķermenis, arī prātam rodas iespēja atpūsties.
Liene Ratniece
BISTEPS izaicinājuma dalībniece
Projekts “BISTEPS” tiek īstenots “Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam” ietvaros ar Eiropas Savienības finansējumu.
Interreg Latvia - Lithuania Programme
