Mana Daba Dejo

30/08/2026

Šajā nedēļas nogalē bijām Mākslas terapeitu vasaras skolā un dalījāmies ar Mana Daba Dejo arī ar kolēģiem.

No sirds paldies visiem kolēģiem, kas devās Ceļā kopā ar mums ar atvērtām sirdīm un gatavību mesties gan nātrainos, gan slapjos piedzīvojumos. Pateicamies arī par ļoti vērtīgo un iedvesmojošu atgriezenisko saiti, ko saņēmām 🙏

Vasaras skola bija patiesi brīnišķīga un mēs katrs atjaunojām savus iekšējos resursus, mijiedarbojāmies un iedvesmojāmies no kolēģiem, lai turpinātu būt par spēcīgu un drošu atbalstu saviem klientiem un pacientiem ikdienā 🙏❤️

27/08/2026

Aicinām doties kopā ar mums Rudenī!

Ja esi vecāks, kurš audzina bērnu/s ar īpašām vajadzībām, vai saskaries ar nozīmīgām grūtībām bērnu audzināšanā, PIEVIENOJIES mūsu atvērtajai grupai!
Reizi mēnesī, uz vienu veselu dienu, mēs dodamies pārgājienā, lai pabūtu kopā ar sevi kā pieaugušu cilvēku un veldzētos dabas spēkā. Pārgājienu vada pieredzējuši deju un kustību terapeiti Olga Gluza un Mārtiņš Etkins un tā laikā tiek lietotas dažādas radošas kustību un apzinātības prakses. Šī ir pieredze, kas ļauj sajusties atbalstītam un spēcinātam.

Dalība ir bez maksas!
Nokļūšanu līdz pārgājiena sākuma punktam dalībnieki organizē paši. Nereti ir iespēja savstarpēji vienoties par kopīgu braukšanu.

PIESAKIES: DM vai [email protected], vai 29897651 (Olga). Drīkst jautāt jebkurus jautājumus! Pēc pieteikšanās pievienosim Jūs iekšējai whatsapp grupai, kurā jau būs detalizētāka informācija par gājienu, sagatavošanos utt.

21/08/2026

☀️ Vai tev ir brālis vai māsa, kas saskaras ar hronisku saslimšanu? Tava pieredze var palīdzēt citiem!
Aicinām piedalīties īsā pētījumā - par veselajiem 'siblingiem'!
Links: https://redcap.link/epochdass

✅ ja tev ir 15–24 gadi
✅ ja tavam brālim vai māsai ir vai ir bijusi hroniska saslimšana
✅ anketa ir anonīma
✅ tā aizņems 10–15 minūtes

Lai gan liela uzmanība tiek pievērsta bērniem ar hroniskām saslimšanām, viņu veselo brāļu un māsu pieredze bieži paliek nepamanīta. Šis pētījums palīdzēs labāk izprast viņu vajadzības un pieredzi.

------

✅ Mani sauc Marta Voloha, es esmu Rīgas Stradiņa universitātes 5. kursa medicīnas fakultātes studente un sava pētnieciskā darba ietvaros aicinu Jūs piedalīties pētījumā par jauniešu psihoemocionālo stāvokli ģimenē ar hroniski slimu brāli vai māsu. Pētījumā aicināti piedalīties jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem un tā mērķis ir novērtēt, vai psihoemocionālais stāvoklis atšķiras jauniešiem, kuri aug vai ir uzauguši ģimenē ar hroniski slimu brāli vai māsu, un tiem, kuriem šādas pieredzes nav. Hroniska slimība ir stāvoklis, kas ilgst vismaz vienu gadu, prasa pastāvīgu medicīnisko palīdzību un/vai ierobežo ikdienas aktivitātes (šādas saslimšanas ir, piemēram, cukura diabēts, kardiovaskulārās slimības, audzējs, artrīts, bronhiālā astma).

✅ Dalies ar šo ierakstu, lai tas sasniegtu cilvēkus, kuru pieredze ir svarīga šim pētījumam!🌷

10/08/2026

Esam aizvadījuši jau trešo Mana Daba Dejo nometni un šķiet, ka tajā pieredzēto ir grūti ietilpināt vārdos un pat bildēs (gribējās ielikt vēl daudz, daudz vairāk bilžu).

Ja pirmajā gadā bijām Kurzemē, otrajā Latgalē, tad šogad apzināti devāmies uz Vidzemi - Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidu. No sirds pateicamies Muuski glempingam par uzņemšanu 🙏

Šo gadu laikā pamazām saprotam, kas ir mūsu vērtības. Mums ir svarīgi būt tuvāk dabai - vienkāršāk un dabiskāk. Tāpat nozīmīga ir arī katra personīgā iesaiste un atbildība. Mēs nepiedāvājam izklaidi un “nesniedzam pakalpojumu”, mēs šo pieredzi radām un darām kopā ar dalībniekiem, atbalstot un spēcinot tur, kur nepieciešams. Mēs gulējām teltīs, kopīgi gatavojām ēst, dežūrējām virtuvē un viens otram piepalīdzējām ar inventāru. Un galu galā, Ceļā mēs dodamies kopā - iemiesoti, motivēti, bet arī vērīgi, uzmanīgi ieklausoties savās spējās un vajadzībās.

Šajās dienās piedzīvots TIK daudz. Un kā nu ne - nometnes terapeitiskais process mūs virzīja emociju tēmā. Tā ir piesātināta, intensīva telpa, kas nereti var radīt apjukumu, bailes un pretestību.

Taču mūsu dalībnieki ir pieraduši doties Ceļā un IET, neskatoties uz to, ka reizēm mēs nezinām, kur ejam, reizēm it kā zināmie un kartē iezīmētie ceļi ir aizauguši nezālēm, reizēm nākas smagi elst un pūst kāpjot kalnos. Taču MĒS EJAM, paļaudamies un uzticēdamies kādam vien sev zināmam spēkam. Un tas ir bijis to vērts. Jo mēs noteikti nevarējām paredzēt, ka atbrauks traktors un mums laipni nolīdzinās zālēm aizaugušo ceļu. Sākot ceļu lietū, mēs nezinājām, ka vēlāk mūs karsēs saule un mēs pavisam noteikti nezinājām, ka redzēsim, kur sākas varavīksnes tilts (tepat, priekšā esošajā pļaviņā).

Tieši tāpat dalībnieki bija gatavi ienirt emociju tēmā, izzinot, izdejojot un izzīmējot sev aktuālās emocijas. Tās ir daudz un dažādas, bet tām pavisam noteikti ir kāda vieta un stāsts mūsu dzīves musturos. Kopīgā mandala, kuru veidojām apzinātā vērībā un klusumā, ļāva ieraudzīt, ka visam ir sava vieta un, ja uz to paskatās no malas - vai tas viss kopā nav kaut kas brīnumaini skaists un interesants?

Paldies no sirds visiem dalībniekiem, kas mums uzticās un ir gatavi doties Ceļā KOPĀ.

Paldies visai šī gada organizatoru komandai - Olga Gluza par Mana Daba Dejo mūžam ritošo motoriņu, terapeitiskā procesa virzību, vienmēr jaunu un svaigu skatu nākotnē;
Līva Kupča par Mana Daba Dejo motoriņa ritējumu, terapeitiskā procesa virzību, pētniecisko un sociālo tīklu maigu pieskatīšanu;
Mārtiņš Etkins par palīdzīgu roku Mana Daba Dejo motoriņa griešanā, terapeitiskā procesa virzību, svaigu skatu un pienesumu dejiskā kopā-būšanā;
Emils Koz par iesaisti tehniskajā un organizatoriskajā procesā un sajūtā, ka “viss notiek” un “visi ir piesakatīti un aprūpēti”.
Un visiem kopā par vēl un vēl visu citu, ko vienā ierakstā nemaz nevar nosaukt un pieminēt.
Kopā ir jaudīgi un priecīgi.

Paldies Palidzesim.lv par paspārni un administratīvo atbalstu un Discovercars.com par finansiālo atbalstu. Pateicoties Jums mēs varam atbalstīt vecākus, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām ❤️🙏☘️

30/07/2026

Patiess prieks stāstīt par Mana Daba Dejo arī plašāk!

Trīs gadu laikā projektā piedalījušies jau vairāk nekā 60 vecāki – gan mammas, gan tēti.

30/07/2026

Lai domas par rudeni būtu patīkamas un spēcinošas, izsludinām atlikušos 2026. gada pāri-gājienu datumus atvērtajai grupai. Atvērtā grupa nozīmē, ka ikviens, kam ir interese un vēlme izmēģināt doties ar mums kopīgā Ceļojumā, ir laipni gaidīts. Droši drīkst pievienoties uz jebkuru no pārgājieniem, lai "pagaršotu" Mana Daba Dejo pieredzi un saprastu, vai tā ir kaut kas, kas šobrīd dzīvē ir nepieciešams.

Pāri-gājieni ir paredzēti vecākiem, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām vai saskarās ar grūtībām bērnu audzināšanā, kuras, neizbēgami izsmeļ iekšējos resursus.

Bērnu-vecāku pāri-gājiens ir paredzēts vecākiem un īpašā bērniņa (veselajiem) brāļiem/māsām attiecību stiprināšanai.

Dalība ir bez maksas, pateicoties Discovercars.com finansiālajam atbalstam.

21/07/2026

Šķiet, ka katrā mūsu gājienā ir vismaz viens dalībnieks, kas saka, ka šis esot bijis pats labākais pārgājiens. Mums šķiet, ka varbūt runa nav tik daudz par to vai un kurš ir pats labākais pārgājiens, bet drīzāk par mūsu dalībnieku spēju būt “te un tagad” un katra pārgājiena pieredzi, lai kāda tā būtu, uztvert klātesoši un pieņemoši.

Šajā reizē mēs 2 dienas gājām gar jūru. Pirmajā dienā 6km nācās noiet PA jūru, jo krasts bija aizaudzis ar niedrēm. Gājiens pa ūdeni brīžiem bija maigs un rotaļīgs, bet citkārt nācās uzmanīties no asiem akmeņiem un dūņainām bedrēm. Arī deju un kustību terapijas sesiju pirmo reizi vadījām.. ūdenī, jo krastā, bez ēnas, bija pārāk karsts. Nākamajā dienā, kurā laika prognozes lietu nesolīja, uznāca tāds gāziens, ka visi izmirkām cauri slapji (vēlreiz un vēlreiz atgādinām, ka lietusmētelis jāņem līdzi arī tad, ja lietu nesola, turklāt, ja nenoder pašam, var noderēt kādam citam 🤷🏻‍♀️). Otrās dienas gājiens bija arī pietiekami garš (16km) un tad nu ceļā nācās dakterēt (paldies Olga Gluza un Solvita Kerve) arī kādu saskumušu un sāpīgu celi ❤️🙏

Es (Līva) gāju lietū un pamazām izmirku slapja arī ar diviem lietusmēteļiem. Man ļoti nepatika slapjā lietusmēteļa sajūta uz kājām. Gāju, ieslēpusies divos kapučos, un redzēju vien pāris soļus uz priekšu. Arī ķermenis pamazām saguma un ierāvās sevī no netīkamā slapjuma. Labi zinu, ka varētu “strādāt” ar savu attieksmi, bet ko tur liegties - man riebjas atrasties lietū un, lai cik ļoti esi sevi esmu mēģinājusi piespiest to iemīlēt - man vienkārši nesanāk 🤷🏻‍♀️ Tajā brīdī, laikapstākļu dēļ neredzot dalībniekus, man bija bažas par to, kā viņi jutās. Es biju pārliecināta, ka viņiem šis lietus-gājiens ir tikpat netīkams kā man.

Iepriekšējā vakarā mums bija stāstu vakars un es stāstīju pasaku par 6 akliem vīriem un ziloni. Īsumā - seši akli vīri ļoti vēlas “apskatīt” ziloni un noskaidrot, kāds ir šis varenais dzīvnieks, par kuru dzirdējuši no ceļotāju stāstiem. Katrs no vīriem pieskaras kādai no ziloņa ķermeņa daļām un ir pārliecināts, ka zilonis ir tieši tāds, kā ir to sajutis. Vienam liekas, ka tas ir liels un milzīgs kā siena, citam (kas pieskāries kājām), ka tā ir tikai liela govs, vēl citam (kas pieskāries astei), ka viņus mēģina izjokot, jo zilonis taču esot vienkārši resna virve utt. Galu galā vīri saprot, ka tas VISS ir zilonis, taču katram no viņiem ir bijis savs skatupunkts (kas ne vienmēr atklāj visu realitāti).

Šī pasaka dzīvoja ar mums arī mūsu gājienā. Aizdomājāmies par mūsu dažādajiem skatpunktiem. Tieši tā tas bija arī ar lietus pieredzi. Grupas refleksijā izrādījās, ka lielai daļai grupas gājiens pa lietu ir bijusi visbrīnišķīgākā un atbrīvojošākā pieredze! ❤️ Vēl kāds cits atviegloti nopūtās - ak, dabā drīkst arī kaut kas nepatikt! 💛

Tas ir grupas spēks - caur mūsu dažādajiem skatupunktiem, ieraudzīt gan sevi, gan citus vēl pilnīgāk, vēl klātesošāk, pamazām atbrīvojoties no savām interpetācijām un neizbēgami ierobežojošajiem priekšstatiem.

Paldies, paldies, paldies mūsu dalībniekiem par iešanu šajās pieredzēs kopā, par uzticību un atvērtību.

Šis bija maģisks pārgājiens, kuru pirmo reizi visi 3 Mana Daba Dejo vadītāji (Olga, Līva, Mārtiņš) vadīja kopā. Arī mēs no savas puses atkal un atkal pārliecināmies, ka komandā ir spēks ❤️).

Mēs visi kopā (gan vadītāji, gan abas grupas) tiksimies arī nometnē 7.-9. augustā. Pēc tam rudenī turpināsim savus ierastos ceļus divās grupās. Tie, kam interesē mums pievienoties, ir laipni aicināti mūsu atvērtajā grupā, kura vēl ir atvērta jauniem dalībniekiem ❤️☘️🌸🌞

Paldies Discovercars.com par finansējumu (pārgājieni ir bez maksas) un Palidzesim.lv par organizatorisko atbalstu ❤️❤️❤️🙏

15/07/2026

Aicinām pievienoties mūsu atvērtajai grupai terapeitiskā pāri-gājienā maršrutā Svētciems - Vitrupe - Svētciems šo svētdien, 19. jūlijā (11:00-18:00) (12 - 15 km).

Mūsu jaunā grupiņa vēl ir atvērta un gaida dalībniekus - vecākus, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām (vai saskarās ar nozīmīgām grūtībām bērnu audzināšanā). Ja jūti vajadzību paņemt pauzi no ikdienas un būt dabā, dziļākā kontaktā ar sevi, nekā ikdienā izdodas, kā arī jūti, ka nepieciešams atbalsta plecs - dod ziņu!

Šis būs īpašs pārgājiens, jo notiks kopā ar mūsu slēgto grupu (viņiem tā būs 2 dienu pārgājiena otrā diena).
Satiekamies Ceļā un ejam KOPĀ :)

Pieteikšanās: DM vai [email protected] (Līva), vai 29897651 (Olga).
Piesakoties pievienosim Jūs whatsapp grupiņai, kurā būs sīkāka informācija par detaļām.
Dalība bez maksas, pateicoties Discovercars.com finansiālajam atbalstam.

30/06/2026

Vēlamies akcentēt, cik nozīmīgi vecākiem ir parūpēties arī pašiem par sevi. Paldies M***a Ūdre par pieredzes stāstu!

No raksta:
“Viņa īpaši izceļ ilgstošo sadarbību ar vēl kādu ergoterapeiti – Olgu, kura nodarbību laikā, paralēli vingrinot un masējot bērna roku, vienmēr atrod laiku arī sarunai ar mammu. "Tās nav sarunas tikai par bērnu – visbiežāk tieši par dažādām citām tēmām, palīdzot man pārslēgt domas arī uz ko citu." Tieši šī ergoterapeite ar laiku pamanīja, ka M***ai varētu būt vērtīgi satikt citus īpašo bērnu vecākus, un ieteica pievienoties terapeitiskai atbalsta grupai. "Viņa nepakautrējās man šo iespēju piedāvāt, un es to ļoti novērtēju," saka M***a.

Jau drīz būs pagājis gads, kopš M***a ir daļa no projekta "Mana daba dejo" – vecāku atbalsta grupas, kuras dalībnieki reizi mēnesī dodas terapeitiskos pārgājienos. "Mēs ejam neatkarīgi no laikapstākļiem – arī mīnus 16 grādos," viņa saka. Vecākus pavada divas deju un kustību terapeites, kuras vada ne tikai pārgājienu, bet arī terapeitiskas sesijas. "Šī grupa sniedz drošības sajūtu un palīdz nonākt atpakaļ kontaktā ar sevi, savām sajūtām."

M***a neslēpj – sākumā bijusi arī skepse. "Nu, vai tad tiešām man vajag atbalsta grupu?" viņa atceras. Taču izšķiroša bija uzticēšanās speciālistei, kura šo iespēju ieteica. "Ja viņa man šo nebūtu piedāvājusi, es tiešām šaubos, ka pati būtu to meklējusi," saka M***a. Tagad šī grupa ir kļuvusi par nozīmīgu atbalstu un ir gandrīz kā otrā ģimene.”

"Ja redzu, ka starp bērnu un speciālistu neveidojas sadarbība, tad es meklēju citu speciālistu līdz atrodu to mūsējo un vaļā vairs nelaižu," saka Ernesta mamma.