Grīņu rezervāts "Graudiņi"

Grīņu rezervāts "Graudiņi" Noīrē savu bišu stropu ,iegūsti SAVUS produktus, vai iegādājies pie mums.

Piedāvājam nakšņošanu teltīs
Ir iespējami masāžas pakalpojumi
Mazais lauku mini zoo
Rezervāta apmeklējums gida pavadībā

Meža avenes… 🌿Tās nav tik lielas kā dārza avenes, toties katrā mazajā ogā ir koncentrējusies visa vasara — saules siltum...
03/08/2026

Meža avenes… 🌿
Tās nav tik lielas kā dārza avenes, toties katrā mazajā ogā ir koncentrējusies visa vasara — saules siltums, meža smarža un tā mazliet mežonīgā garša, ko nevar izaudzēt nevienā dobē.
Sauja nav liela. Varbūt pat nepietiks ievārījumam. Bet reizēm jau nevajag pilnu grozu, lai sajustos bagāts. Pietiek ar dažām sārtām ogām plaukstā, veco mājiņu fonā un klusu apziņu — vasara ir tepat. ❤️
Vai arī jums meža avenes šķiet daudz smaržīgākas un gardākas par dārza avenēm?

29/07/2026

Graudiņos dzīve nenotiek steigā. Te kamene nekur nekavē — tā vienkārši dara savu darbu, zieds tai atveras, bet pļava klusām turpina elpot.
Dažreiz šķiet, ka lielās pārmaiņas rada tikai skaļi darbi. Taču daba atgādina ko citu — pasaule turas arī uz pavisam maziem lidojumiem, pieskārieniem un ziediem, kurus kāds ir saudzējis.
Šīs pļavas pašas no sevis nepastāvētu. Tās ir jāpļauj, jākopj un jāsargā no aizaugšanas, lai tajās paliktu vieta gan augiem, gan kamenēm, gan visai tai dzīvībai, kuru ikdienā bieži pat nepamanām.
Pieseko Graudiņu lapai — te stāstīsim par pļavām, bitēm, rezervāta dabu un dzīvi, kas notiek mazliet tuvāk zemei. 🌿🐝

23/07/2026

Prieks redzēt, ka Dabas aizsardzības pārvalde novērtē saimniecībai “Graudiņi” privāti piederošo 3. klases bioloģiski vērtīgo zālāju — ES nozīmes prioritāro biotopu 6230 “Vilkakūlas zālāji”*.
Šobrīd te zied grīņu sārtene un sastopami daudzi interesanti pļavas iemītnieki. Pļava tiešām ir īpaša — tik īpaša, ka pa to tiek vestas ekskursijas un pēc tam publiskoti video.
Viena neliela detaļa gan palikusi aiz kadra: es kā zemes īpašniece par šo ekskursiju netiku ne informēta, ne arī tā tika ar mani saskaņota.
Un tā nav vienīgā detaļa.
Netālu no pļavas ir ierīkota mākslīgā ūpja ligzda, cerot, ka tajā varētu iemitināties šie īpašie putni. Taču, apsekojot savu īpašumu, pļavas saimniece biotopā ir konstatējusi arī dedzinātu kokmateriālu atliekas.
Tādēļ rodas pavisam vienkāršs jautājums: vai šajā aizsargājamajā pļavā bez īpašnieces ziņas ir ticis kurināts arī ugunskurs, un kas šādu rīcību ir atļāvis?
Diezgan savdabīga dabas aizsardzības izpratne — vienā vietā ierīko mākslīgu ligzdu aizsargājamai sugai, bet turpat biotopā pēc tam paliek ugunskura un dedzinātu kokmateriālu pēdas.
Dabas aizsardzība nav tikai retu sugu pazīšana, ekskursiju vadīšana un skaistu video veidošana. Tā ir arī cieņpilna sadarbība ar cilvēkiem, kuri šīs pļavas gadiem kopj, pļauj, uztur un saglabā.
Ceru, ka nākamreiz, pirms pa privātīpašumu vedīs viesus vai tajā veiks jebkādas citas darbības, Dabas aizsardzības pārvalde un tās sadarbības partneri atradīs arī īpašnieces tālruņa numuru. Tas, starp citu, ir atrodams vieglāk nekā grīņu sārtene.
Pļava ir skaista un apskates vērta. Taču tā nav valsts iestādes brīvi izmantojama ekskursiju zāle, ugunskura vieta vai izmēģinājumu poligons.
Kā jums šķiet — vai valsts iestādei un tās sadarbības partneriem darbības privātā un aizsargājamā pļavā tomēr nebūtu iepriekš jāsaskaņo ar zemes īpašnieku?

18/07/2026
18/07/2026

🍄 Kad ceļš uz Graudiņiem ir izdragāts, atliek doties mežā…
Atceraties mūsu stāstu par vardi? Izrādījās, ka tas kļuva par īstu interneta zvaigzni — raksts bija ļoti populārs. Acīmredzot cilvēkiem patīk vardes, bērni un dzīve bez izskaistināšanas. 😄
Šeit atkal līst. Ceļš uz Graudiņiem ir izdragāts tā, ka brīžiem šķiet — pie mums drīz varēs nokļūt tikai ar traktoru, laivu vai ļoti lielu optimismu. Solījumi ceļu diemžēl nesalabo, bet lietus vismaz godīgi dara savu darbu.
Un tad nekas cits neatliek kā uzvilkt zābakus, paņemt Tomiņu un doties sēņot.
Mežā lietus noskalo visu negatīvo — dusmas par ceļu, neizpildītos solījumus, nogurumu un domas par lietām, kuras šobrīd nevaru mainīt. Paliek tikai lietus pilieni uz lapām, slapjas sūnas, gaileņu dzeltenās cepurītes un mēs.
Tikai mēs un mežs. 🌲
Un mežs, atšķirībā no dažiem cilvēkiem, nesola. Tas vienkārši dod — mieru, svaigu gaisu un šoreiz arī gailenes. Tāpēc Graudiņos taps gaileņu pulveris. Gailenes izžāvēsim un samalsim, lai arī ziemā pietiktu ar vienu karotīti, un virtuve atkal smaržotu pēc vasaras meža.
Mans gardais plāns — siera pankūkas ar gaileņu pulveri:
🥞 2 olas
🥞 250 ml piena
🥞 apmēram 150 g miltu
🥞 100–150 g sarīvēta siera
🥞 1–2 tējkarotes gaileņu pulvera
🥞 šķipsniņa sāls un zaļumi
Visu samaisa un cep nelielas, zeltainas pankūciņas. Parasts kartupelis varbūt vēl joprojām jūtas pieticīgs, bet šāda pankūka jau uzvedas kā restorāna ēdiens. 😄
Varde pagaidām gaileņu atrašanās vietas neatklāj. Droši vien gaida savu procentu no pārdošanas. 🐸🍄
Ko jūs darāt lietainā dienā, kad viss ir līdz kaklam — dodaties mežā, cepat pankūkas vai vienkārši ļaujat lietum noskalot visu lieko?

Šodien “Graudiņos” notika tas, ko laikam agrāk vai vēlāk piedzīvo katra sieviete, kura kādu laiku dzīvē visu velk viena ...
16/07/2026

Šodien “Graudiņos” notika tas, ko laikam agrāk vai vēlāk piedzīvo katra sieviete, kura kādu laiku dzīvē visu velk viena — tieši tad, kad sajutos īpaši viena, pie manis beidzot atlēca princis. 🥹😅
Tiesa, bez balta zirga, bez ziediem un bez gatavības salabot automašīnu. Toties glīts, raibs un ar ļoti pārliecinātu skatienu. Apsēdās puķēs tā, it kā pats labi zinātu, ka vīra vakance vēl nav aizpildīta. 🐸
Es paskatījos uz viņu un saku:
— Nu, princīt, ko tad tu te meklē?
Viņš klusē.
— Skaidrs. Atkal tāds, kurš sākumā izliekas noslēpumains.
Princis pakustina galvu un turpina skatīties.
— Labi, iesim pie svarīgākā. Vai esi gatavs ģimenei?
Klusums.
— Bērniem?
Joprojām klusums.
— Lauku dzīvei? Dubļiem? Darbiem? Tam, ka pie manis nevar tikai skaisti sēdēt puķēs un gaidīt vakariņas?
Te viņš mazliet sakustējās. Laikam jautājums kļuva pārāk konkrēts. 😅
Es turpināju:
— Un kā ar atbildību? Proti ne tikai kurkstēt, bet arī turēt vārdu?
Princis palēca pussoļa attālumā.
— Ā, sapratu. Pie vārda “atbildība” sākas atkāpšanās.
Skūpstīt nesteidzos. Dzīve jau ir iemācījusi, ka reizēm sākumā redzi princi, bet pēc laika atklājas pavisam parasta varde. Šoreiz nolēmu vispirms izrunāt būtiskāko.
— Tad vēl viens jautājums. Ko tu vari piedāvāt attiecībās?
Viņš sēž.
— Emocionālu klātbūtni?
Sēž.
— Praktisku palīdzību?
Sēž.
— Vismaz mušas noķersi?
Te viņš beidzot kļuva manāmi ieinteresēts. 😂
Tomēr šis mazais viesis man atgādināja kaut ko svarīgu. Sieviete var būt viena un tomēr nebūt vientuļa. Viņai var būt bērni, darbs, pļavas, bites, puķes, sapņi un pašai sava dzīve, kuru nav jāatliek līdz brīdim, kad kāds ieradīsies viņu glābt.
Varbūt princis vēl tikai meklē ceļu uz “Graudiņiem”. Bet, kad viņš atnāks, viņam nebūs mani jāglābj. Viņam vienkārši būs jāspēj iet man līdzās.
Un tagad sakiet godīgi — skūpstām vai vispirms prasām CV, darba pieredzi un atsauksmes no iepriekšējām attiecībām? 😅
Piesekojiet “Graudiņiem” — te daba dažreiz atsūta tieši to, kas konkrētajā dienā vajadzīgs.

Pirms desmit gadiem šo tauriņu Latvijā vēl nepazina. Šodien tas ciemojas manā mauriņā. 🦋Šis ir kazeņu raibenis – dienas ...
10/07/2026

Pirms desmit gadiem šo tauriņu Latvijā vēl nepazina. Šodien tas ciemojas manā mauriņā. 🦋
Šis ir kazeņu raibenis – dienas tauriņš, kas Latvijā pirmo reizi tika konstatēts tikai 2016. gadā. Tas bija īpašs notikums, jo jaunas dienas tauriņu sugas mūsu valstī tiek atklātas ļoti reti. Pirmie novērojumi bija tieši Dienvidkurzemes pusē.
Vēl īpašāku šo satikšanos padara tas, ka mans mauriņš atrodas Grīņu dabas rezervātā. Tas nav savvaļā pamests zālājs – šogad tas jau ir pļauts divas reizes. Tomēr arī ikdienā apsaimniekotā teritorijā var sadzīvot cilvēks un daba.
Mans ieteikums ir vienkāršs – nepļaujiet visu uzreiz. Atstājiet nelielu stūrīti, ko nopļausiet pēc nedēļas, un vēl kādu – pēc divām vai trim nedēļām. Paskatieties, kas tur uzzied un kas atlido. Iespējams, pamanīsiet ne tikai bites un kamenes, bet arī kādu tauriņu, kuru iepriekš nekad neesat ievērojuši.
Dažreiz pietiek tikai ar nelielu ziedošu saliņu, lai daba pateiktu paldies.
🦋💚🌼

🌿 Meža restorāns 🌿Šodien mūsu restorānam nebija ne sienu, ne galdu, ne ēdienkartes.Par viesmīli kļuva mežs. Par pavāru –...
06/07/2026

🌿 Meža restorāns 🌿
Šodien mūsu restorānam nebija ne sienu, ne galdu, ne ēdienkartes.
Par viesmīli kļuva mežs. Par pavāru – daba.
Toms ar lielu aizrautību meklēja meža zeltu – gailenes. Katrā atrastajā sēnē bija mazs atklāšanas prieks, un spainītis pamazām piepildījās ar vasaras garšu.
Grīņu rezervāts katru dienu atgādina, ka visvērtīgākās lietas nevar nopirkt. Tās ir jāpiedzīvo. Svaigs gaiss, sūnu smarža, putnu balsis, bērna smiekli un vakariņas, kas sākušās ar pastaigu mežā.
Un, kad saule rietēs, mūsu diena vēl nebeigsies. Šovakar atkal vārīšu ceļteku sīrupu. 🌿🍯 Tas ir kļuvis tik iecienīts, ka katra jaunā porcija pazūd ātrāk, nekā gaidīts. Tas dod vēl lielāku prieku turpināt radīt produktus no Grīņu rezervāta dabas veltēm.
Šis ir mūsu Meža restorāns. Un tajā vienmēr galvenā sastāvdaļa ir pateicība par dabu. 💚

Reizēm cilvēki man jautā – kā Tu visu paspēj?Patiesībā es nepaspēju visu. Es vienkārši cenšos. Tāpat kā ļoti daudzi no m...
02/07/2026

Reizēm cilvēki man jautā – kā Tu visu paspēj?
Patiesībā es nepaspēju visu. Es vienkārši cenšos. Tāpat kā ļoti daudzi no mums.
Ja man kāds pajautātu, kas es esmu, man būtu grūti atbildēt vienā teikumā.
Daudzi mani pazīst kā Vērgales muzeja vadītāju. Citi – kā ārstniecisko masieri. Citi zina mani kā Bee Diamond saimnieci, biškopi vai cilvēku, kurš vienmēr kaut ko mācās.
Patiesībā es esmu vienkārši Inese. Sieviete. Mamma. Un cilvēks, kurš joprojām tic, ka ar darbu, zināšanām un labestību pasauli var padarīt kaut nedaudz labāku.
Pēc profesijas esmu ārstnieciskā masiere, absolvējusi Latvijas Universitātes Medicīnas koledžu. Esmu ieguvusi arī tūrisma speciālista izglītību Pūres akadēmijā, biškopja kvalifikāciju Ogres tehnikumā, galdnieka kvalifikāciju Saldus tehnikumā, kā arī bilancspējīgas grāmatvedes kvalifikāciju. Protu rakstīt un īstenot Eiropas projektus, un gadu gaitā esmu pabeigusi daudzas citas apmācības un profesionālās pilnveides programmas.
Mācīšanās man nav tikai zināšanu iegūšana. Tā ir mana terapija. Mans veids, kā pārslēgt domas, augt un noticēt, ka vienmēr var iemācīties ko jaunu.
Mana mazā saimniecība Bee Diamond atrodas Grīņu dabas rezervātā. Man pieder aptuveni astoņi hektāri Eiropas nozīmes aizsargājamu biotopu, un saimniecība ir ieguvusi "Dabisko pļavu produkts" statusu tūrisma kategorijā. Tajā darbojos tikai es.
Ikdienā esmu gan muzeja vadītāja, gan masiere Ziemupes muižā, gan biškope, gan projektu rakstītāja, gan produktu radītāja. Dažreiz dienā stundu ir par maz, bet mani vienmēr ir virzījusi vēlme radīt kaut ko īstu un paliekošu.
Pēdējā laikā man ir radusies vēl viena iecere – izveidot nelielu dabīgās kosmētikas līniju. Varbūt kādu ķermeņa skrubi ar Latvijas augiem, medu un citām dabas veltēm. Nevis tāpēc, lai kļūtu par lielu ražotāju, bet tāpēc, lai katrs produkts nestu sev līdzi stāstu par mūsu dabu.
Mana vislielākā bagātība ir mani bērni.
Man ir brīnišķīga pieaugusi meita Ilze, ar kuru ļoti lepojos. Man ir dēls Ģirts – spurains pusaudzis ar lielu sirdi. Viņš ir ne tikai lielais brālis Tomam, bet arī mans lielais palīgs. Viņš palīdz gādāt malku ziemai, rūpējas par dzīvniekiem un saimniecības darbiem. Dažkārt viņš uzņemas vairāk atbildības, nekā no pusaudža varētu sagaidīt, un par to es viņu ļoti cienu.
Un tad ir mūsu mazais Tomiņš. Viņam ir tikai divi gadi, bet viņš jau kopā ar mani iepazīst bites, augus, pļavas, mežus un dzīvniekus. Es ceru, ka viņš izaugs ar mīlestību pret dabu, darbu un cilvēkiem.
Starp Ilzi un Tomu ir tieši astoņpadsmit gadu starpība. Taču mīlestību nevar izmērīt gados. Katrs no maniem bērniem ir saņēmis vienādu sirds siltumu, rūpes un beznosacījuma mīlestību.
Tāpēc mani ļoti iepriecināja šonedēļ pieņemtais lēmums, ka no nākamā gada arī mūsu ģimenei tiks piešķirts Goda ģimenes statuss. Man tas nozīmē daudz vairāk nekā priekšrocības – tā ir sajūta, ka arī mūsu ģimene ir pamanīta un novērtēta.
Dzīve nav bijusi tikai viegla. Ir bijušas vilšanās un brīži, kad sirds ir salauzta. Taču es nevēlos dzīvot pagātnē. Es vēlos dzīvot ar pateicību.
Jo dzīve man ir dāvājusi arī ko ļoti skaistu – iespēju satikt daudz brīnišķīgu, sirsnīgu un atsaucīgu cilvēku. Cilvēkus, kuri iedrošina, palīdz, notic manām idejām un ir līdzās. Par katru no viņiem esmu patiesi pateicīga.
Ja kāds iegādājas Bee Diamond produktu, es no visas sirds saku paldies. Katrs pirkums palīdz man attīstīt šo mazo saimniecību, īstenot jaunas ieceres, rūpēties par bitēm un vienlaikus audzināt savus bērnus.
Bet atbalsts nav tikai nopirkts produkts.
Atbalsts ir arī labs vārds. Dalīšanās ar ierakstu. Ieteikums draugam. Komentārs. Smaids. Reizēm viens teikums cilvēkam dod daudz vairāk spēka, nekā mēs spējam iedomāties.
Un es zinu – ne jau es viena audzinu bērnus. Ne jau man vienīgajai dzīvē ir bijuši pārbaudījumi. Katram no mums ir savs stāsts.
Varbūt tieši tāpēc mums ir tik svarīgi būt vienam otram blakus.
Atbalstīt mazo ražotāju.
Atbalstīt mammu.
Atbalstīt kolēģi.
Atbalstīt kaimiņu.
Priecāties par otra panākumiem.
Jo pasaule nekļūst labāka ar lieliem vārdiem. Tā kļūst labāka ar maziem ikdienas darbiem un cilvēcību.
No visas sirds paldies ikvienam, kurš ir bijis daļa no mana ceļa. Paldies par uzticēšanos, par labajiem vārdiem un par ticību maniem sapņiem.
Ja mēs katrs palīdzēsim kaut vienam cilvēkam sev blakus, pasaule kļūs par mazliet siltāku vietu. ❤️

Address

Graudiņi
Pavilosta

Telephone

+37120627980

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Grīņu rezervāts "Graudiņi" posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Shortcuts

Share