09/09/2026
Tuvākās LTA biedriem:
29.09. pl.10.30
12.10. pl.19
2.11. pl.19
Kāpēc tarologiem vajadzīgas un kas vispār ir supervīzijas?...
Supervīzija, kā profesionālā atbalsta un profesionālās izaugsmes process, ir attīstījusies
no senatnes, bet mūsdienās tā ir starptautiski un starpdisciplināri atzīta profesija, kuras ietvaros
notiek profesionāla akadēmiska apmācība, zinātniska pētniecība ar teoriju, dažādu pieeju un
dažādu supervīzijas metožu izpēti, izstrādi un ieviešanu praktiskajā darbībā. Latvijas
Supervizoru apvienības piedāvātā definīcijai skaidro, ka supervīzija ir konsultatīvs atbalsts
jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību un tās galvenais rezultāts ir
profesionālās efektivitātes paaugstināšana, kas var ietvert dažādu jautājumu risināšanu:
profesionālo robežu apzināšanās, rīcības alternatīvu atrašana konkrētās darba situācijās,
attiecību veidošana ar kolēģiem, padotajiem, klientiem, sadarbība komandā, darba stratēģijas,
stresa faktoru un izdegšanas mazināšana un daudzi citi jautājumi, kas aktualizējas ikdienas
darbā (Latvijas supervizoru apvienība, 2023).
Eiropas Nacionālo supervīzijas organizāciju apvienības ANSE (Association of
National Organisation for Supervision in Europe) rokasgrāmatā “ECVision. Supervision and
Coaching in Europe: Concepts and Competences” tiek sniegts sekojošs supervīzijas
raksturojums - supervīzija nodrošina pietiekami daudz laika un telpas, lai atspoguļotu un
reflektētu par profesionālās dzīves sarežģītajām situācijām. Supervīzija kalpo indivīda,
komandas un organizācijas attīstības labā. Tā uzlabo indivīda profesionālo dzīvi attiecībā uz
viņa lomu organizācijā, veicina starppersonu komunikāciju, pilnveidošanos un dažādību
sadarbības veicināšanai (Judy, 2015). Abas definīcijas apvieno doma par indivīda, komandas
un organizācijas darba efektivitātes paaugstināšanu, uzlabojot indivīda profesionālo dzīvi.
Latvijas supervizoru apvienības definīcijā tiek uzsvērta profesionālās efektivitātes
paaugstināšana, risinot dažādus profesionālos jautājumus, savukārt ANSE piedāvātajā
definīcijā bez profesionālo jautājumu risināšanas tiek uzsvērta pietiekami daudz laika un telpas
došana supervizējamiem, lai atspoguļotu un reflektētu par darba situācijām un procesiem.
Pīters Hokins (Peter Hawkins) un Robins Šohets (Robin Shohet) supervīziju definē kā
“būtisku starppersonu mijiedarbību, kuras virsmērķis ir no supervizora puses sniegt
supervizējamajam tādu atbalstu, kas supervizējamo padara efektīgāku palīdzības sniegšanā citiem” (Hawkins & Shohet, 2012). Supervizore Evija Apine norāda, ka supervīzijas
profesionālajā fokusā ir indivīda sociālā un funkcionālā mijiedarbība ar darba vidi, un tās mērķi
tiek formulēti sekojoši:
1) mazināt spriedzi;
2) attīstīt profesionalitāti;
3) veicināt sadarbību;
4) veicināt pārmaiņas organizācijā (Apine, 2017).
Padziļinot un attīstot skatījumu uz supervīzijas mērķiem un funkcionalitāti, nozīmīgs ir
dāņu eksperta Sorena Kaltofta (Soren Kaltoft) sadalījums supervīzijas pieciem izmantošanas
veidiem:
1. Supervīzija kā kvalitātes kontrole, kuru kopīgi supervizors un supervizējamais.
Supervizējamo interesē vai viņš ir rīkojies “pareizi’, vai varēja būt vēl efektīvāks savā
rīcībā, savukārt supervizors var uzdot procesu padziļināti izzinošus un noskaidrojošus
jautājumus.
2. Supervīzija klienta aizsardzībai, lai supervizējamais nerisinātu savas problēmas ar
klienta palīdzību un uz klienta rēķina un viņa rīcība būtu saskaņā ar ētiku.
3. Supervīzija kā mācību process, jo supervizējamais nostiprina un padziļina zināšanas
par teorijām un metodēm, attīsta prasmes teorētīskās zināšanas lietot praktiskās darba
situācijās, uzzina jaunu informāciju vai izprot, par kādiem jautājumiem ir nepieciešams
interesēties.
4. Supervīzija kā radoša telpa, kurā notiek attīstība, izaugsme, savstarpēja iedvesmošana,
jo uzmanība ir pievērsta vairākiem līmeņiem vienlaikus – stāstītā saturam,
aprakstītajam procesam, iesaistīto personu saspēlei. Mērķis na iepriekš zināt, bet
mēģināt saprast un meklēt atbildi. Sevišķi grupas supervīzijas procesā rodas daudz i
jauni skatījumi, ir plašas iespējas eksperimentēt ar idejām un pielietot dažādas metodes.
5. Supervīzija sevis apzināšanai. Supervizējamais mācās “sevi ieraudzīt”, izprast savu
lomu, apzināties savas robežas, rīcības stereotipus, emocionālās reakcijas, ietekmi uz
savu klientu utt.(Apine, 2017).
Realizējot supervīzijas mērķus, tarologi
iegūst vairāk objektivitātes sava darba procesam un dziļāku pašizpratni, kas ļauj nošķirt
personīgo iekšējo procesu no profesionālā procesa un dod lielāku skaidrību un mieru risinot
emocionāli sarežģītas darba situācijas. Pētnieki Deivis (Davys) un Bidojs (Beddoe)
supervīzijas procesu, īpaši palīdzošo profesiju pārstāvjiem, apraksta kā reflektīvu iespēju
rūpēties par sevi, mācīties un attīstīties no personīgās pieredzes (Davys & Beddoe, 2021).
Tarologiem supervīzija ļauj labāk apzināties savas personības specifiku un tās ietekmi uz klientu konsultēšanas procesu. Sākot jau ar sava pakalpojumu piedāvājuma noformulēšanu, savu pašapziņu un pārliecību par profesionalitāti, optimālo klientu konsultēšanas veidu un procesa gaitu. Apzināties izaicinājumus un grūtības šajā procesā, saprast to iemeslus un iespējamos risinājuma veidus.
Lai atvieglotu saviem biedriem supervizora meklēšanu un samazinātu supervīzijas procesa izmaksas, Latvijas Tarologu asociācija piedāvā saviem biedriem grupas supervīzijas tiešsaistē, kur katram dalībniekam ir dota iespēja gadījuma izskatīšanas laikā uzdot precizējošus papildus jautājumus un dalīties ar savu pieredzi līdzīgas situācijas risināšanai. Dalība LTA organizētās divas stundas ilgajā grupas supervīzijā ar sertificētu supervizoru ar attiecīgu augstāko izglītību (maģistra grādu supervīziju īstenošanā un izietu sertifikāciju attiecīgajā supervizoru biedrībā) Latvijas Tarologu asociācijas biedriem izmaksā tikai 15 eiro par divas stundas ilgu grupas supervīziju. Supervīzija ir tiešsaistē, lai ļautu to ērti apmeklēt tarologiem, kas dzīvo dažādās Latvijas vietās un ārpus Latvijas.
Informācijai par tirgus situāciju - Latvijā individuālās supervīzijas pie sertificēta supervizora šobrīd maksā ap 50-100 eiro, grupas supervīzijas 30-40€.
Šobrīd LTA supervīzijas īsteno Liene Vēsmiņa un esam pateicīgi par šo sadarbību. Liene Vēsmiņa ir sertificēta supervizore, psiholoģe un speciāliste transpersonālajā psihoterapijā, vienota veseluma (ViVe) prakses izveidotāja, integratīvās elpošanas terapeite apmācībā. Lienes maģistra darbs supervīzijas studijās bija saistīts ar metaforu kāršu izmantošanu klientu konsultēšanā.
Aicinām visus LTA biedrus, kas to vēl nav sākuši darīt, apmeklēt supervīzijas, un gūt pašiem savu pieredzi par supervīzijas procesu un vērtīgajām atklāsmēm, ko tas dod, iespēju dalīties, iepazīt un atbalstīt kolēģus un sajust atbalstu sev un kopības sajūtu.
Supervīzijās var piedalīties tikai LTA biedri. Supervīzijas notiek Zoom, visu norises laiku jābūt ieslēgtai video kamerai un runāšanas laikā mikrofonam, supervīzijas norises laikā telpā nedrīkst atrasties citi cilvēki (konfidencialitāte s nodrošināšanai).
PIETEIKŠANĀS supervīzijai, norādot dalības datumus
https://forms.gle/WPCwUcLBnuSmSs1k9
