TavsFizioterapeits

06/10/2026

Galvassāpes deniņu rajonā, spiediena sajūta pakausī un stīvs kakls ne vienmēr sākas pašā kaklā. Ja pretsāpju līdzeklis palīdz tikai uz laiku, bet pēc miega vai saspringtas darba dienas sāpes atgriežas, vērts pievērst uzmanību arī žoklim.

Žokļa locītava, kakla augšējā daļa un galvas novietojums ir cieši saistīti. Ja naktī stipri sakožam zobus, košļājam vienā pusē vai ilgstoši sēžam ar galvu izbīdītu uz priekšu, kakla muskuļiem rodas papildu slodze. Tas var izpausties gan kā sprandas stīvums, gan galvassāpes.

Pievērs uzmanību šādām pazīmēm:

- no rīta žoklis šķiet noguris, saspringts vai sāpīgs;
- žokļa locītavā ir klikšķi vai grūtības plaši atvērt muti;
- galvassāpes pastiprinās pēc košļāšanas, ilgākas runāšanas vai stresa;
- sprandas saspringums parādās kopā ar sāpēm deniņos vai pakausī.

Fizioterapijā nevērtējam tikai sāpju vietu. Skatāmies, kā kopā strādā žoklis, kakls, lāpstiņas un stāja. Uzlabojumu var sniegt mērķtiecīga mīksto audu atbrīvošana, elpošanas ieradumu maiņa un kontrolēti vingrinājumi, kas palīdz vienmērīgāk sadalīt slodzi.

Ja galvassāpes atkārtojas un atpazīsti šīs pazīmes, konsultējies ar fizioterapeitu, lai izvērtētu iespējamo saistību ar žokli un kaklu.

Ja galvassāpes sākas pēkšņi, ir ļoti stipras vai tās pavada redzes, runas, līdzsvara traucējumi, nejutīgums vai vājums, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

02/10/2026

Vingrojumi rit pēc plāna, bet atjaunošanās ievelkas?

Rehabilitācijā šādas situācijas nav retums: kustību kontrole uzlabojas, slodze ir piemērota, taču audi joprojām reaģē ar nogurumu, stīvumu vai ilgāku sāpīgumu pēc nodarbībām.

Šādos brīžos uzturs nav stāsts par diētu. Tas ir viens no resursiem, kas palīdz organismam atjaunoties.

Kad rehabilitācijas procesā vērts piesaistīt uztura speciālistu?

Īpaši tad, ja ir ilgstoša trauma, pēcoperācijas periods, liela treniņu slodze, biežs nogurums vai sajūta, ka ķermenis starp nodarbībām nepaspēj atgūties.

Audu dzīšanai nepieciešamas izejvielas: pietiekami daudz olbaltumvielu, enerģijas, šķidruma un mikroelementu. Ja to trūkst, atjaunošanās var būt lēnāka arī tad, ja rehabilitācijas programma ir izvēlēta pareizi.

Uztura speciālists palīdz izvērtēt:

- vai ikdienas ēdienkarte atbilst slodzei;
- vai ēšanas paradumi nodrošina pietiekamu enerģiju un uzturvielas;
- ko mainīt praktiski, bez krasām un grūti ieviešamām pārmaiņām.

Klīnikā Tavs Fizioterapeits uztura konsultācijas pieejamas arī tiešsaistē. Dažkārt pietiek ar vienu konsultāciju un skaidru rīcības plānu, citreiz noder individuāls ēdienkartes plāns vai trīs konsultāciju abonements.

Ja atjaunošanās kavējas, piesaki uztura konsultāciju un noskaidro, ko iespējams uzlabot ikdienas ēšanas paradumos.

17/09/2026

Pēc traumas slodze ir samazināta, vingrojumi tiek veikti, bet atjaunošanās tomēr ieilgst? Šādās situācijās ir vērts izvērtēt ne tikai kustību kvalitāti, bet arī ķermeņa sastāvu.

Bioimpedances izmeklēšana fizioterapijā nav vienkārša svara pārbaude. Tā sniedz papildu informāciju par muskuļu masas izmaiņām, ķermeņa šķidruma daudzumu un vispārējo organisma nodrošinājumu ar uzturvielām. Šie dati palīdz saprast, vai ķermenim ir pietiekami resursi, lai audi varētu atjaunoties pēc traumas vai ilgstošas pārslodzes.

Piemēram, pēc ceļa vai potītes traumas cilvēks vairākas nedēļas kustas mazāk. Sāpes pamazām mazinās, bet spēks neatgriežas tik ātri, kā gribētos. Bioimpedances dati kopā ar kustību izvērtējumu var palīdzēt pamanīt, vai atjaunošanos ietekmē arī muskuļu masas zudums, nepietiekama enerģijas uzņemšana vai šķidruma līdzsvara izmaiņas.

Tas neaizstāj fizioterapijas pamatu – kustību kontroli, stabilitāti un pakāpen*sku slodzes palielināšanu. Taču šāda informācija ļauj precīzāk pielāgot rehabilitācijas plānu un, ja nepieciešams, laikus piesaistīt arī uztura speciālistu.

Tavs Fizioterapeits Rīgā bioimpedanci izmanto kā papildu rīku gadījumos, kad atjaunošanās procesā nozīme ir arī uzturam, muskuļu masai un audu kvalitātei.

Ja atjaunošanās pēc traumas ieilgst, piesakies konsultācijai un izvērtēsim, kas varētu kavēt progresu.

16/09/2026

Proteīna batoniņš izklausās pēc veselīgas uzkodas.
Tas satur olbaltumvielas, var radīt sāta sajūtu un palīdzēt brīdī, kad gribas kaut ko saldu.
Tomēr kā uztura speciāliste es to neizvēlētos par ikdienas uzkodu.
Bieži vien labāka alternatīva ir apēst mazāku porciju no jau ieplānotās maltītes vai izvēlēties augļus un ogas.
Tie nodrošina ne tikai enerģiju, bet arī vitamīnus, šķiedrvielas un vērtīgus bioaktīvus savienojumus.
Jo izsalkums ne vienmēr nozīmē, ka organismam nepieciešams tikai vairāk olbaltumvielu.
Svarīgi ir paskatīties uz uzturu kopumā – vai tas ir pilnvērtīgs, daudzveidīgs un sniedz organismam visu nepieciešamo.
Proteīna batoniņš var būt ērts risinājums reizēm, bet ērtākais ne vienmēr ir labākais ikdienai.
augli ogas sabalansetsuzturs veseliba labsajuta"

11/09/2026

10/09/2026

Pēc fizioterapeita konsultācijas bieži ir skaidrs, kas sāp, bet ne vienmēr – kas notiek tālāk. Rehabilitācija nav nejauša vingrošana, bet pārdomāts process ar konkrētu mērķi katrā posmā. Lai atveseļošanās būtu droša un noturīga, to parasti iedalām četrās fāzēs.

Pirmais solis ir akūtu sāpju mazināšana. Galvenais mērķis ir mazināt diskomfortu un audu kairinājumu. Atkarībā no situācijas izmantojam manuālās terapijas tehnikas, piemēram, miofasciālo atbrīvošanu, saspringuma punktu masāžu un kinezioloģisko teipošanu.

Tālāk seko kustību kontroles atjaunošana. Šajā posmā strādājam ar problēmas cēloni, izvērtējot stāju, kustību ieradumus un slodzes sadalījumu. Mērķis ir atjaunot pareizu kustību kontroli un iesaistīt dziļo muskulatūru.

Trešajā posmā veidojam spēku un izturību. Kad kustības kļuvušas stabilākas, slodzi pakāpen*ski palielinām, lai stiprinātu muskulatūru un sagatavotu ķermeni ikdienas vai sporta slodzei.

Noslēdzošais posms ir atgriešanās pilnvērtīgā slodzē un profilakse. Apgūstam, kā sasniegto rezultātu saglabāt ikdienā, darbā un sportā. Ja nepieciešams, iesaistām arī uztura speciālistu, lai atbalstītu organisma atjaunošanos.

Šāda pieeja palīdz ne tikai mazināt simptomus, bet arī samazināt atkārtotu traumu risku. Ja vēlaties skaidru rehabilitācijas plānu, piesakieties pie fizioterapeita un soli pa solim virzīsimies uz drošāku kustību.

04/09/2026

Ceļa sāpes ne vienmēr sākas pašā celī. Bieži diskomforts parādās tur, kur kustības laikā visvairāk koncentrējas slodze, bet tās virziens var mainīties jau pēdā vai gūžā.

Vienkāršs pašnovērojums mājās: nostājieties basām kājām spoguļa priekšā uz vienas kājas un lēnām ielieciet celi, it kā sāktu nelielu pietupienu. Pievērsiet uzmanību kustībai.

Vai pēdas velve krīt uz iekšu? Vai celis virzās uz ķermeņa viduslīniju? Vai iegurnis noslīd vai gūža pagriežas?

Ja šādas kustības atkārtojas, celis var saņemt slodzi nepiemērotā leņķī. Tas nenozīmē, ka problēma vienmēr ir tikai celī – ķermenis var vienkārši izmantot šobrīd pieejamo kustības veidu.

Funkcionālo kustību pieejā pēdu, celi un gūžu vērtē kā vienotu ķēdi. Analizējam, kā pēda uzņem slodzi, kā gūža kontrolē kustību un kā celis tiek vadīts starp šiem posmiem. Tas palīdz saprast, vai jāstrādā ar pēdas stabilitāti, gūžas kontroli, muskuļu koordināciju vai pakāpen*sku slodzes palielināšanu.

Ja paštests izraisa sāpes vai kustība izskatās izteikti asimetriska, ieteicama fizioterapeita konsultācija. Klīnikā Tavs Fizioterapeits Rīgā, Skandu ielā 7, šādas kustību ķēdes analizējam arī praksē.

27/08/2026

Fiziska darba laikā mugura vai plecu zona ne vienmēr sāk sāpēt tāpēc, ka slodze ir pārāk liela. Bieži vien problēmu rada tas, ka viena un tā pati kustība dienas laikā atkārtojas simtiem reižu. Noliktavā tā var būt celšana un pagriešanās vienā virzienā. Būvniecībā – darbs saliektā pozā vai ar instrumentu vienā rokā. Aprūpē – cilvēka pārvietošana, kad slodze var mainīties pēkšņi. Skaistumkopšanā – ilgstoši paceltas rokas, noliekta galva un darbs ar lielāku slodzi uz vienu ķermeņa pusi.

Šādos apstākļos ķermenis pielāgojas. Viena puse sāk strādāt vairāk, bet otra iesaistās mazāk. Ar laiku kustības kļūst ierobežotākas. Ja paužu ir par maz, audi nepaspēj atjaunoties. Sāpes tad bieži ir signāls, ka ķermenis ilgstoši tiek pārslogots.

Tāpēc praktisks risinājums nav tikai “celt pareizi”. Ir vērts izvērtēt, vai iespējams mainīt ķermeņa pusi, ar kuru tiek veikta kustība, ieplānot īsas kustību pauzes, mazināt pagriešanos ar svaru rokās un trenēt kustības, kas ikdienas darbā netiek pietiekami izmantotas.

Izmantojot funkcionālo kustību modeļu pieeju, mēs analizējam tieši šīs ikdienas darba kustības – ne tikai vietu, kas sāp, bet arī to, kā slodze veidojas visas dienas garumā.

Ja šāda slodze ir daļa no tavas ikdienas, ir vērts izvērtēt kustības plašāk, pirms sāpes kļūst par pastāvīgu problēmu.

20/08/2026

"Man šis vingrojums palīdzēja" vēl nenozīmē, ka tas būs piemērots arī jums. Tā ir viena no biežākajām kļūdām, ko novērojam cilvēku vidū, kuri vingro, vadoties pēc YouTube vai sociālo tīklu video. Vingrojums pats par sevi var būt labs. Taču svarīgākais jautājums ir cits: vai tas šobrīd atbilst jūsu ķermeņa stāvoklim un vajadzībām?

Diviem cilvēkiem sāpes var būt vienā un tajā pašā vietā, bet iemesli – pilnīgi atšķirīgi. Vienam trūkst kustību kontroles. Citam kustības laikā rodas kompensācijas. Vēl kādam problēma var būt saistīta jau ar iegurņa, ribu vai plecu novietojumu pirms pašas kustības.

Praktiski tas nozīmē: ja vingrojuma laikā tiek noslogota pavisam cita zona, nekā vajadzētu, parādās asas sāpes vai pēc nodarbības pašsajūta pasliktinās, tas nav vienkārši "jāiztur". Tā ir zīme, ka slodze, iespējams, netiek sadalīta pareizi.

Tāpēc individuāli pielāgots vingrojums ne vienmēr nozīmē sarežģītāku vingrojumu. Drīzāk tas nozīmē precīzāku izpildi, piemērotu slodzi un skaidru izpratni, kāpēc konkrētais vingrojums vispār tiek veikts.

Ja neesat pārliecināti, vai izvēlētais vingrojums jums ir piemērots, labāk to pārrunāt ar speciālistu. Pareiza izvērtēšana palīdz izvairīties no liekas slodzes un strādāt mērķtiecīgāk.