05/06/2026
Dažreiz jūtos kā melnā avs. 🐑
Ne tāpēc, ka gribētu kādu mācīt vai nosodīt. Nebūt ne. Skats no malas.
Arī pēdējā laikā izdodas paturēt mēli aiz zobiem.
Vienkārši es patiešām no sirds ticu, ka dzīve bez ikdienas cukura pārpilnības ir iespējama - tā ir nākotne. Jautājums - kurā brīdī nāks šī apgaismība?
Ka ir vērts paskatīties uz produktu sastāviem, izlasīt etiķeti un aizdomāties, ko mēs ēdam paši un dodam saviem bērniem.
Un jā es to saku, un jā man bērnu nav.
Godīgi sakot, bieži es jūtos, ka man jāattaisnojas, kāpēc neēdu maizi, saldumus vai citas lietas, kas daudziem šķiet pilnīgi pašsaprotamas. Un droši vien kāds uz mani skatās un domā: “Nu gan viņa pareizā, no plaukta nokritusi.. “
Bet es uzskatu, ka pasaule mainās. Mēs mācāmies domāt citādi par tehnoloģijām, mākslīgo intelektu un nākotni. Kāpēc gan lai nemācītos domāt citādi arī par uzturu? Skatīties dziļāk.
Tās nav mācības. Tās ir tikai manas pārdomas.
Un varbūt pēc dažiem gadiem tas, kas šodien šķiet modes kliedziens vai tiem, kam dzīvē vairs nav ko darĩt- nu tā visa sugar free domāšana, būs kļuvusi par normu. 🌱
Piektdienas pārdomas.
Šis foto man telefona albumā stāv jau divus mēnešus, kā ieraudzīju, sajutos ka par mani - nu lūk arī mazliet padalījos ar sajūtām.