26/11/2025
Vasarā atgriezos no vērtīga semināra ārzemēs. Jaunas zināšanas, satikšanās ar kolēģiem, iedvesma. Viss bija lieliski… līdz parādījās temperatūra, nogurums, klepus. Kad pazuda oža un garša, sapratu, ka tas ir covid vīruss.
Ironiski, vai ne? Ikdienā strādāju kā ārste, vadu savu privātpraksi, rūpējos par citu veselību… Un tomēr – esmu tikai cilvēks. Tā vietā, lai skrietu tālāk, biju spiesta apstāties. Un šī piespiedu pauze man iedeva vairāk nekā tikai laiku izveseļoties. Tā man atvēra acis uz kādu būtisku lietu.
Kamēr es strādāju – man ir ienākumi. Bet tiklīdz neesmu darbspējīga, viss apstājas.
Vairs nav pacientu, nav ieplānotu vizīšu, nav naudas plūsmas. Un lai cik ļoti man patiktu mans darbs, šī atkarība no sevis pašas fiziskās klātbūtnes – nav viegli. Tā nav stabilitāte. Tā nav brīvība.
Un tā es sāku domāt: vai pastāv veids, kā pelnīt arī tad, kad esmu slima? Kad man vajag atpūsties? Kad gribu būt vairāk kopā ar ģimeni?
Sāku meklēt. Bez lielām gaidām, bet ar atvērtu prātu. Un, jā – es atradu iespēju. Ceļu, kur ienākumi var augt ne tikai no tā, ko es daru viena pati, bet arī sadarbībā ar citiem. Sistēmu, kas ļauj pelnīt, veidot un iedvesmot – citādāk.
Par to pastāstīšu vairāk drīzumā. Bet šodien – vēlos tikai pateikt:
🩺 Arī ārsti saslimst.
🌿 Arī profesionāļiem vajag plānu B.
💡 Un dažkārt tieši negaidītie brīži atver durvis uz kaut ko pavisam jaunu.
Ja šī tēma arī tevi uzrunā, uzraksti “Gribu”. Es dalīšos ar to, ko esmu atklājusi. Varbūt arī tev tas palīdzēs spert soli tuvāk drošākai un mierīgākai ikdienai.