H O U S E of T O L O A C H E

H O U S E of T O L O A C H E We are Guardians of the Sacred Medicine, here to nurture your blossoming. M O O N L I G H T tribe by ININ NINI
ir stāsts par SAVA CEĻA GĀJĒJIEM. Un darīt Sirdi.

We weave the wisdom of the stars with the medicine of the Earth, uniting Heaven and Earth in sacred harmony. Par TIEM, kuri meklē un piepilda savu dzīves uzdevumu, kuri atsaucas savam Dvēseles Aicinājumam. Par TIEM, kuri vēlas radīt jēgpilni, dzīvot, apvienojot abas - dziļo, dvēselisko un ārējo, radošo, darošo pusi. Par TIEM, kuri vēlas darīt no Sirds. Par TIEM, kuri nebīstas pētīt senākās, dziļāk

ās metodes, ceļus un tradīcijas, lai atplauktu citādākā, mistiska brīnuma piepildītā apziņā. Viens var noiet ļoti tālus, viedus ceļus, bet kas tad ir šis Viens? Vai tie neesam mēs Visi? Ir svētība satikt sirdī līdzīgos. Nāc, mēs tevi jau sen gaidām!

IEDVESMAS STĀSTI:ZEMES ELPA : pirmā ieelpaManas mājas ir Ziemeļu mala. Spītīgākā un grūtākā no visām. Aukstākā un stindz...
03/06/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
ZEMES ELPA : pirmā ieelpa

Manas mājas ir Ziemeļu mala. Spītīgākā un grūtākā no visām. Aukstākā un stindzinošākā. Bet ak, cik ļoti dzīva!

Es nāku pirmā. Vienmēr.
Kad pienāk mans laiks, vēl valda aukstums, plosās ziemeļu vēji un sniegi virpuļo virs zemes kārtām. Mani silda māte zeme, cik nu spēj, ietinusi seģenes kārtiņās vienu virs otras, lai spēju atrast sava siltuma spēku turpināties aukstumos. Un kamēr Ziemelis vēl trako, es sāku plest savu telpu. Pavisam lēnītēm, bez steigas, lai īstajā laikā sveicinātu debestiņu.
Ir brīdis, kad varu tikai gaidīt un gaidīt, līdz Ziemelis pārstās savu mežonīgo deju. Esmu jau gatava iet, pilnībā nobriedusi spraukties, redzēt, piedzīvot, bet manī ir iedzimta dziļa pacietība. Nogaidīt, esot gatavībā un sajust īsto mirkli.
Tā esmu es.

Manas saknes ir stingrs un balts kodols, kas glabā visu dzīvo, kas manī ir. Visu, kas esmu es. Kods, kas nepārstāj būt. Un kad ir laiks, tas sāk dzīt saknes. Pirmās. Pirms Ziemelis pārstājis dejot, kodols lēnām un vērīgi stīgo saknes uz leju, dziļumos. Zeme ir sasalusi, saknes spītīgi plēš ledu un cieti sasalušo zemi, aukstums pārņem katru manu sakņu stīgu kā elektrizējošs pieskāriens, kā dzēliens, kā stindzinoša nāves elpa.
Uz leju, uz leju.
Jo dziļāk tās stīgo, jo vairāk es sajūtu zemes siltumu, manas saknes tiecas pēc siltuma, kas strāvo no mātes zemes sirds uz klēpi, stiepjās pretī viņas dzīvības elpai, kas plūst senā dziesmā, rādot man ceļu. Jo tuvāk tās nāk klēpim, jo vairāk manī ienāk spēks un jo vairāk ticība. Mātes klēpja siltums ir mans spēks. Pirms Ziemelis pārstāj dejot, visas manas saknes ir jau dziļumos.

Un tad es gaidu. Gaidu, kad saules siltums noglāstīs sasaluma virskārtu un ļausies gaismas mīlestībai, atvērsies pavasarim. Gaidu, kad ledus pārstās būt ass un ļausies sevi atkausēt, atgūstot savu pirmatnējo dabu kļūstot par ūdeni, tas iesākumā mazām pilītēm atradīs ceļu un sāks sūkties zemē gluži kā asaras, kausējot to, kas ilgi bijis ciet. Man pietiks ar vienu mazu asaru lāsīti, pirmo, kas nāks. Es to gaidīšu ar vislielāko mīlestību, jo tieši tā lāsīte atkausēs vietu manam pirmajam asniņam. Tiklīdz tā ir brīva, es spraucos ārā! Spraucos un tiecos pēc debesīm tā, kā nekad iepriekš! Katru reizi no jauna es nezinu, kas mani gaida virspusē, katru reizi es ieraugu debesis no jauna, katru reizi saules siltums man ir kas nebijis. Katru reizi no jauna!
Tā esmu es.

Un tad es ieraugu debesis. Mākoņus. No tiem pūkainām pārslām krīt sniegs, kas Ziemeļa svārku malās vēl aizķēries. Un es kausēju, sildu cik jaudas, ar to siltumu, kas no mātes zemes klēpja caur manām saknēm tagad strāvo uz augšu. Kausēju ledu kopā ar saules stariem, kas satiekas ar mātes zemes siltumu. Es kļūstu par plūstoša siltuma pavadoni no augšas uz apakšu un atpakaļ. Es atskārstu, kas es esmu, es apzinos, ka visi aukstie, stindzinošie, tumšie mirkļi, kas bijuši pirms tam, ir mana lielākā svētība.
Es sāku darināt savus kuplos, zaļos svārkus, lai grieztos reibinošā, pēdējā Ziemeļa dejā. Kas tā būs par deju! Mēs abi kopā, cieši kopā ar to spītīgo un stindzinošo Ziemeli līdz ar pēdējo sniegputeni iegriezīsim pavasari. Savienosim to, kas bijis atsevišķi, aukstumu un siltumu, ledu un ūdeni, sniegu un zemi, pārvērtīsim dubļos un dzīvos trūdos dzīvībai.
Tā es nāku pirmā. Vienmēr.

Un kamēr šuju savus svārkus, es sāku celt savu galvu augšup, atceroties un pieņemot savu drosmi. To drosmi, kas ir tikai tam, kas nāk pirmais. Manā galvas kronī ir abi — sniegs un zeme, balts un zaļš. Kopā. Un es kļūstu par spoguli apakšām un augšām, jo esmu apvienojums, savienojums un pavadonis vienlaikus.

— SNIEGPULKSTENĪTE
/ Sniega piena zieds / Galanthus nivalis /
Drosmīga. Spēcīga. Izdzīvotāja. Pirmā.
Vai Tu viņu atpazīsti sevī?

Rakstītājs - Diāna Kaja | 01.06.2026 “Dievmāmiņas Melnraksti”
———————-

Galantus nivalis ir Sniegpulkstenītes Latīņu nosaukums.
Gala (γάλα) Sengrieķu saknes - piens
Anthos (ἄνθος) Sengrieķu saknes - zieds
Nivalis (no lietvārda nix-sniegs) Latīņu saknes - sniega, sniegbalts vai tāds, kas aug sniegā.

Ilustrācijas māksliniece Šarlote Sanorina (Charlotte Sanorin)

Mīlestībā Diāna Kaja
fans

29/05/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:

MANA DIENA
MANA CEREMONIJA

Kādu rītu mostoties dzirdēju kādu sakām - katra diena ir Tava ceremonija. Nesteidzies. Atvēli laiku.Tu esi gana daudz pieredzējusi ceremonijas. Un tieši tāpat kā Tu gatavojies katrai ceremonijai, tā gatavojies katrai dienai.

Šis priekš manis nav grūti izdarāms, jo nedzīvoju steigā un kas tad tur ko nesagatavoties. Un tomēr tas ir izaicinoši - katru rītu atvērt sev dienu - apzināti. Ar nodomu. Un katru vakaru saslēgt dienu, aizverot to ar saslēgšanas ceremoniju. Ar pateicību visam, kas noticis, kas piedalījies.

Tas ir izaicinoši pamanīt ik dienas - kā vēji ietekmējuši, kā katrs satiktais cilvēks ir ienācis telpā, nesot vēsti vai citkārt kā klusums ir atvēris Tev Tevi pašu kā smalkā ķirurģijas operācijā.

Ikdienas ceremonijas vērošana liek nesasteigt, neskriet - vērties telpā un notiekošajā - detektēt kas, no kurienes, kāpēc. Neskriet pa priekšu ar prātu, bet ļaujot sajust dienu un prātu ņemot palīgā kā labu sabiedroto.

Tāpat kā Svēto Augu ceremonijās, tāpat Tavā ik dienas ceremonijā - ar Tevi ir kopā Tavi pavadoņi, Tavi atbalstītāji. Klauvē un Tev tiks atvērts. Tiks parādīts. Tiks nostiprināts.

Šodien es saku sev - es neesmu viena. Lai arī esmu iepazinusi vienatni. Šodien es saku sev - jādzīvo, jāizvēlas dzīvība, lai arī esmu iepazinusi dzīves atlaišanu. Šodien es saku sev - it visam ir jēga, lai arī esmu iepazinusi kā ir kad viss šķitis bezjēdzīgi. Šodien es saku sev - es izvēlos iet viegli, lai arī esmu iepazinusi grūtumu.

Viss, kas Tev (man) ir vajadzīgs, lai notiktu Ceremonija, ir klātesamība.
Atver. Vēro. Dzīvo. Saslēdz.
Uzvelc savas patiesības drānas, valkā, novelc - paņem atelpu, paņem naktsmieru.

Ikdienas man mana Atslēdziņa - Paļaušanās. Paļaušanās tam ko jūtu, ko pieredzu, kas jāpieredz.

Šodien es smaidu sev/Tev. Smaidu, jo zinu, ka arī reizēm es slinkoju, taču tas nemazina spēku - atkal augšāmcelties! Vēji pūš, nesot pārmaiņas - viss uz labu, kad es Tev (sev) saku.

Dienas pieraksts: Meža Eva 29.05.2026.

IEDVESMAS STĀSTI:ATGRIEZTIES PIE SAKNĒMTu iemācīsies redzēt sapņus, atsijājot patieso no ikdienas nogulsnēm. Un Tu mācēs...
27/05/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
ATGRIEZTIES PIE SAKNĒM

Tu iemācīsies redzēt sapņus, atsijājot patieso no ikdienas nogulsnēm.
Un Tu mācēsi sapņot.

Tu iemācīsies iesēt sēklas un izaudzēt ziedu dārzu.
Un Tu mācēsi izpušķot savu dvēseli.

Un Tu iemācīsies ziedot un atšķirt upuri no ziedojuma.
Un Tu mācēsi ziedoties.

Tu iemācīsies pacietību.
Un Tu mācēsi negaidīt.

Tu iemācīsies atcerēties visu, kas bijis un būs.
Un Tu atminēsies.

Tu iemācīsies atrast visus savus ceļus un savīt tos vienā šodien, nepaļaujoties uz rītdienu.
Un Tu mācēsi iet savu ceļu.

Tu iemācīsies pateikt ardievas.
Un Tu mācīsies no atvadām.

Tu iemācīsies ticēt, dzirdot patiesību un māņus.
Un Tu mācēsi uzticēties.

Tu iemācīsies plūst, vijoties cauri, ap un kopā.
Un Tu mācēsi būt avots.

Tu iemācīsies zināt, meklējot atbildes un šķetinot jautājumus.
Un Tu mācēsi atbildēt.
Un Tu mācēsi nest atbildību.

Tu iemācīsies būt.
Un Tu mācēsi līdzbūt.

Tu iepazīsi robežas, izzinot drošību un nedrošību.
Un Tu mācēsi sargāt.

Tu iemācīsies dzirdēt cauri sirdij svēto dziesmu.
Un Tu atvērsi savu balsi.

Tu iemācīsies stāvēt. Stingri. Dziļi.
Un Tu mācēsi iestāties.

Tu iemācīsies skatīties ar plaši atvērtām acīm.
Un Tu mācēsi redzēt.
Un Tu ieraudzīsi sevi.
Pavisam īstu.
Spēcīgu.
Vērtīgu.
Radošu.
Mīlošu.
Un Tu mācēsi palikt.

Rakstītājs - Diāna Kaja | 27.05.2026 “Dievmāmiņas Melnraksti”
—————————

Foto - no personīgā arhīva ar manām Peru džungļos nobristām kājelēm, ejot savu ceļu un mācoties arvien vairāk, plašāk, dziļāk un drošāk.

Mīlestībā 💚🌱
Diāna Kaja
fans

IEDVESMAS STĀSTI:TREŠĀ TELPAVaniļas saldenums un ozolmizas sīkstums. Dievmāmiņas balss smalkums un pērkona dārdi.Sūnas z...
20/05/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
TREŠĀ TELPA

Vaniļas saldenums un ozolmizas sīkstums.
Dievmāmiņas balss smalkums un pērkona dārdi.
Sūnas zaļā valgme un smilgas skaru zelts.
Okeāna sāļums un vīgriežpļavas saldums.
Dzestrums un siltums.
Diena un nakts.
Mēness un saule.
Smiltis un sals.

Vībotnes spīvums un vībotnes miegs.
Rozes dzelksnis un rožlapas maigums.
Pienenes rūgtums un pienenes prieks.
Tuksneša pilnums un tuksneša kailums.
Uguns un ūdens.
Zeme un vējš.
Māte un bērns.
Viņa un viņš.

Bišu dravas sanoņa un skudru soļu takas.
Vētras auru dunoņa un klusās miglas naktis.
Zemes trūdu smarža un lietus piles garša.
Sniega baltās pūkas un purva rāvas tumsa.
Dziesma un klusums.
Steiga un miers.
Krāsas un aklums.
Mūžība un laiks.

Vulkānlavas izvirdums un gulbja dūnu zīds.
Akmeņogļu putekļi un sildošs mātes piens.
Pasaka par Sprīdīti un grieķu dievu mīts.
Piedzimšanas brīnums un pēckara rīts.
Aizmirst un atcerēties.
Mirt un dzīvot.
Ienīst un mīlēties.
Pieņemt un dot.

Rakstītājs - Diāna Kaja 20.05.2026 “Dievmāmiņas Melnraksti”
———————-

fans
Diāna Kaja

IEDVESMAS STĀSTI:𝐏𝐑𝐄𝐓-𝐈𝐍𝐃𝐄 | 𝐈𝐄𝐕𝐀 Es nācu, lai palūgtu viņai paņemt manas sāpes. Es nevaru vairs tajās dzīvot. Sāpes man...
13/05/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
𝐏𝐑𝐄𝐓-𝐈𝐍𝐃𝐄 | 𝐈𝐄𝐕𝐀

Es nācu, lai palūgtu viņai paņemt manas sāpes.
Es nevaru vairs tajās dzīvot.

Sāpes mani grauž, moka, izžmiedz kā grīdas lupatu.
Izspiež visas sulas un man ir bail, ka vairs nepaliks nekā.
Nekā dzīva, nekā svēta, nekā mana un nekā, kas mans.
Kaut es varētu bez tām sāpēm – minūti, vien dažas sekundes.
Tās nejust, nezināt to esību.
Nezināt to indes garšu.

Kaut mirkli es varētu palikt tukšumā, kurā to nav. Un elpot. Brīvi. Bez liekā.
Kaut mirkli es varētu palikt tumsā, kurā to nav. Un redzēt. Mirdzoši. Tīri. Bez liekā.
Kaut mirkli es varētu palikt mierā. Un būt esībā.
Bez visa, kas baksta, žņaudz, dzeļ. Bez visa cita.

𝑃𝑎𝑛̧𝑒𝑚 𝑚𝑎𝑛𝑎𝑠 𝑠𝑎̄𝑝𝑒𝑠, es viņai lūdzu.
𝐷𝑧𝑖𝑒𝑑𝑖𝑛𝑖 𝑚𝑎𝑛𝑖, es viņai lūdzu.

Bet viņa man iedeva ievas ziedus. 𝐼𝑒𝑙𝑎𝑖𝑑, viņa teica. Un tie skurbumā piepildīja manu kodolu ar riebumu, kas lika sāpēt vēl vairāk aiz tā, kas ir.
Viņa ļāva ievziediem atvērties un uzplaukt manu acu priekšā. 𝑆𝑘𝑎𝑡𝑖𝑒𝑠, viņa teica, un tie piepildīja tumsu ar mirdzošu baltumu, kas lika raudzīties tīrā gaismā, kurā nav nekā cita kā vien balta patiesība.
Viņa ieelpoja ievas ziedu smaržu tik dziļi, līdz man aizrāvās elpa un trūka vietas jebkam un manī nepalika nekā cita kā reibinošs un sanošs ievziedu ēters. 𝐸𝑙𝑝𝑜, viņa teica.

𝐼𝑛𝑑𝑒 𝑖𝑟 𝑇𝑎𝑣𝑠 𝑑𝑧𝑖𝑒𝑑𝑖𝑛𝑎̄𝑗𝑢𝑚𝑠.
𝐴𝑖𝑧 𝑇𝑎𝑣𝑎̄𝑚 𝑠𝑎̄𝑝𝑒̄𝑚 𝑖𝑟 𝑑𝑧𝑖𝑒𝑑𝑖𝑛𝑎̄𝑗𝑢𝑚𝑠.
𝐽𝑜 𝑛𝑒𝑘𝑎̄ 𝑐𝑖𝑡𝑎 𝑛𝑎𝑣, viņa teica.
𝐽𝑜 𝑛𝑒𝑘𝑎̄ 𝑐𝑖𝑡𝑎 𝑛𝑎𝑣.

Rakstītājs - Diāna Kaja | 13.05.2026 “Dievmāmiņas Melnraksti”
——————

Bilde atrasta Pinterest, “Fairytale of Bird-Cherry Tree” by NataliaDrepina.

fans
Diāna Kaja

IEDVESMAS STĀSTI:BILDESATBILDES Šodien daudz domāju par to, ka par daudz es domāju. Reizēm sķiet, ka jo vairāk domāju, j...
08/05/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:

BILDES
ATBILDES

Šodien daudz domāju par to, ka par daudz es domāju. Reizēm sķiet, ka jo vairāk domāju, jo mazāk sajūtu - domāšana aizņem par daudz ēteru.

Šodien domāju par atbildības uzņemšanos. Par to, ko saņemam ik dienas no Visuma, ko tas mums rāda, ko māca. Visa pasaule ir mums nemitīgā atbalstā. Bet nereti esam kā tie baloži pasakā : "protu, protu!" Bet rezultāts - tukš! Šī ir saruna pašai ar savu sirdsapziņu. Kam man visa dziesmu vācelīte, ja dziesmiņas nedziedāju? Kam man tie graudi, ja tos nesēju?

Tad šodien pārtraucu daudzdomāšanu, sāku pa druskai - pa vienai dziesmai, pa vienam graudam zemē. Vai pa diviem, trim. Pa vienam mīļam vārdam ar sevi, ar otru, ar visumu. Pa diviem vai trim.
No vārda top saruna. Kad sarunājos, ar ko es runāju? Kas man atbild? Ko atbild? Kā atbild? Kādas bildes atbildē? Ko es redzu sevī, savā priekšā un sev apkārt. Un ko es redzēt negribu un tomēr tur tas ir. Cik godīga es esmu, lai iebilstu: " bet es taču tikai..."

"Es taču tikai izvēlos - kā esmu, kā būšu. Ko ēdu, ko dzeru. Ko klausos. Ko skatos. Kam pievēršu uzmanību, ko baroju ar savu enerģiju? Kam un kur veltu savu visdārgāko - savas dzīves laiku? Cik par to pati uzņemos atbildību un kur ir tā robeža starp brīvu plūšanu, veltīšanos mirklim un strukturizētu rīcību?

Tā es domāju šodien. Daudz domāju.

Iešu pietupties, pastiepties - kaut vienu reizi. Divas vai trīs.

Mazā saskanīgā priekā - lai mums katram bildes atbilst mūsu atbildīgumam un lai viegli - tad, kad ir visādi. Un milzīgā pateicībā visam un visiem, kuri pacietīgi mīlestībā turpina mūs vērot un atbalstīt.

Domātājs: Meža Eva

Ilustrācija ņemta no Pinteresta, autors: Zaneta Antosik

IESVESMAS STĀSTI:PAVADONEViņai piemīt dziļa klātesamība, kas izdīgst zaļos asnos no stingrā savienojuma ar Māti Zemi un ...
06/05/2026

IESVESMAS STĀSTI
:
PAVADONE

Viņai piemīt dziļa klātesamība, kas izdīgst zaļos asnos no stingrā savienojuma ar Māti Zemi un pulsē vienā ritmā ar Zemes sirds telpu.

Viņas uzticamā pavadone ir intuīcija, kas plūst kopā ar upes ūdeņiem, veidojot dzīslas un vēnu tērcītes.
Viņa godā dzimšanas un nāves ciklu, krišanu un celšanos kā daļu no tā.

Viņa zina dvēseles augšāmcelšanās un sāpīgu brūču jēgu. Katra rēta ir unikāls un autentisks mākslas darbs, to viņa arī zina.

Viņa pazīst un atpazīst Zemes dvēseli un dziedinājuma brīnumu, kas iemiesots zemes miesā, jo reiz to iepazinusi, viņa nekad vairs nevar to nezināt.

Viņa godā katru radību, kas jebkad staigājusi šīs zemes takas, caur to viņa iemieso mijiedarbības svētību un dāvā šo zināšanu tālāk citiem.

Lai turpinātu brīnuma spēku, tā iekšpusi un ārpusi, asins jaudu, dziedinājuma burvību un dzīvju dzīves.

Rakstītājs - Diāna Kaja | 06.05.2026
——————

Mākslas darba autore Teri Sloat

fans
Diāna Kaja

IEDVESMAS STĀSTI:ATSPULGSSpogulis ir atspulgs – Atspulgs ir spogulis.Zeme ir dzīvība – Dzīvība ir zeme. Saknes ir pamats...
29/04/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
ATSPULGS

Spogulis ir atspulgs – Atspulgs ir spogulis.

Zeme ir dzīvība – Dzīvība ir zeme.
Saknes ir pamats – Pamats ir saknes.
Ceļš ir virziens – Virziens ir ceļš.
Solis ir kustība – Kustība ir solis.

Ūdens ir asinis – Asinis ir ūdens.
Uguns ir gars – Gars ir uguns.
Gaiss ir elpa – Elpa ir gaiss.
Vārds ir lūgšana – Lūgšana ir vārds.

Spārni ir brīvība – Brīvība ir spārni.
Plūsma ir paļāvība – Paļāvība ir plūsma.
Iedvesma ir virzība – Virzība ir iedvesma.
Radošums ir turpinājums – Turpinājums ir radošums.

Klusums ir pazemība – Pazemība ir klusums.
Patiesība ir tukšums – Tukšums ir patiesība.
Maigums ir pieskāriens – Pieskāriens ir maigums.
Dziedinājums ir tīrība – Tīrība ir dziedinājums.

Mirklis ir tagad – Tagad ir mirklis.
Miers ir uzticēšanās – Uzticēšanās ir miers.
Patiesība ir vienkāršība – Vienkāršība ir patiesība.
Mīlestība ir īstenība – Īstenība ir mīlestība.

Dievs ir Visums – Visums ir Dievs.
Visums ir telpa – Telpa ir visums.
Viss ir katrs – Katrs ir viss.
Spogulis ir atspulgs – Atspulgs ir spogulis.

Rakstītājs - Diāna Kaja | 29.04.2026 “Dievmāmiņas Melnraksti”
—————

Foto - personīgais arhīvs.
Debesu jumis no Amazones džungļu apakšas, Peru 2026.

fans
Diāna Kaja

Address

Riga

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when H O U S E of T O L O A C H E posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to H O U S E of T O L O A C H E:

Shortcuts

Share